Jehova — Dievs, kas atklāj noslēpumus

”Ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus.” (DANIĒLA 2:28)

1., 2. a) Kāds pretstats pastāv starp Jehovu un viņa lielo Pretinieku? b) Kā cilvēki atspoguļo šo atšķirību?

JEHOVA — visaugstākais, mīlošais Dievs, kas valda pār Visumu, vienīgais Radītājs — ir gudrības un taisnības Dievs. Viņam nav nekādas vajadzības slēpt nedz to, kas viņš ir, nedz arī savus darbus vai nodomus. Paša izvēlētā laikā un atbilstoši saviem ieskatiem Dievs atklāj sevi. Ar to viņš atšķiras no sava Pretinieka, Sātana Velna, kurš cenšas noslēpt gan to, kas viņš īstenībā ir, gan savus īstos nolūkus.

² Jehova un Sātans ir pilnīgi pretstati, un tieši tāpat tie, kas pielūdz vienu no viņiem, pilnīgi atšķiras no tiem, kas pielūdz otru. Tiem, kas seko Sātana piemēram, ir raksturīga divkosība un viltus. Viņi cenšas parādīt sevi labā gaismā, bet tajā pašā laikā dara tumsas darbus. Korintas kristiešiem tika teikts, ka viņiem nebūtu jājūtas pārsteigtiem par šo faktu. ”Jo tie ir melu apustuļi un viltīgi strādnieki, izlikdamies par Kristus apustuļiem. Nav arī brīnums; jo pats sātāns izliekas par gaismas eņģeli.” (2. Korintiešiem 11:13, 14.) Turpretī kristieši uzskata Kristu par savu Vadoni. Būdams uz zemes, viņš precīzi atspoguļoja sava Tēva, Dieva Jehovas, personību. (Ebrejiem 1:1—3.) Tātad, sekodami Kristum, kristieši atdarina Jehovu — patiesības, atklātības un gaismas Dievu. Arī viņiem nav nekādas vajadzības slēpt nedz to, kas viņi tādi ir, nedz savus darbus vai nodomus. (Efeziešiem 4:17—19; 5:1, 2.)

 3. Kā mēs varam atspēkot apsūdzību, ka cilvēki, kas kļuvuši par Jehovas liecniekiem, ir piespiesti iestāties ”slepenā sektā”?

³ Kad, kā Jehova zina, ir pienācis īstais laiks, viņš atklāj cilvēkiem līdz tam nezināmus faktus par saviem nodomiem un par nākotni. Šajā ziņā viņš ir Dievs, kas atklāj noslēpumus. Tāpēc cilvēki, kas grib viņam kalpot, tiek aicināti un pat skubināti apgūt šādu atklātu informāciju. Kādā no Eiropas valstīm 1994. gadā tika aptaujāti vairāk nekā 145 000 Jehovas liecinieku, un šajā aptaujā tika noskaidrots, ka ikviens no viņiem vidēji trīs gadus bija personiski pētījis Jehovas liecinieku mācības, pirms bija izlēmis pats kļūt par liecinieku. Viņi bija pieņēmuši lēmumu pēc savas brīvas gribas un neviena nepiespiesti. Un arī turpmāk viņiem bija gribas un rīcības brīvība. Piemēram, vēlāk daži cilvēki, kas vairs nepiekrita kristiešu augstajām morāles normām, nolēma, ka viņi turpmāk negrib būt par Jehovas lieciniekiem. Taču ir interesanti atzīmēt, ka pēdējo piecu gadu laikā liela daļa no šiem bijušajiem lieciniekiem ir rīkojušies, lai atjaunotu savas saites ar lieciniekiem un atkal sāktu liecinieka darbību.

 4. Par kādu faktu uzticīgiem kristiešiem nebūtu jāuztraucas un kāpēc?

⁴ Protams, ne visi bijušie liecinieki atgriežas, un viņu vidū ir arī tādi cilvēki, kas kādreiz ir pildījuši atbildīgus pienākumus kristiešu draudzē. Par to nebūtu jābrīnās — pat viens no Jēzus tuvākajiem sekotājiem, apustulis Jūda, novērsās no Jēzus. (Mateja 26:14—16, 20—25.) Bet vai tāpēc būtu jāuztraucas par pašu kristietību? Vai šis fakts padara nenozīmīgas tās sekmes, ko Jehovas liecinieki gūst savā izglītības darbā? Nē, nekādā ziņā — gluži tāpat kā Jūdas Iskariota nodevība nespēja izjaukt Dieva nodomus.

Visvarens, bet mīlošs

 5. Kā mēs zinām, ka Jehova un Jēzus mīl cilvēkus, un kā viņi ir apliecinājuši savu mīlestību?

⁵ Jehova ir mīlestības Dievs. Viņš rūpējas par cilvēkiem. (1. Jāņa 4:7—11.) Kaut arī viņam ir tik augsts stāvoklis, viņš labprāt nodibina draudzību ar cilvēkiem. Par vienu no viņa senajiem kalpiem mēs lasām: ””Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību,” un viņš tika nosaukts Dieva draugs.” (Jēkaba 2:23; 2. Laiku 20:7; Jesajas 41:8.) Cilvēki uztic saviem draugiem konfidenciālu informāciju jeb noslēpumus, un tāpat Jehova izturas pret saviem draugiem. Šajā ziņā Jēzus sekoja Tēva paraugam, jo viņš draudzējās ar saviem mācekļiem un dalījās ar tiem noslēpumos. ”Es jūs vairs nesaucu par kalpiem,” viņš tiem teica, ”jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc ka visu, ko es esmu dzirdējis no sava Tēva, es jums esmu darījis zināmu.” (Jāņa 15:15.) Kopīgi ”noslēpumi” — informācija, kas citiem nav zināma, — vieno Jehovu, viņa Dēlu un viņu draugus ar nesaraujamām mīlestības un pieķeršanās saitēm. (Kolosiešiem 3:14.)

 6. Kāpēc Jehovam nav jāslēpj savi nolūki?

⁶ Vārda ”Jehova” nozīme — ’viņš izraisa to, ka top,’ — norāda uz Jehovas spēju kļūt par to, par ko vien ir vajadzīgs, lai viņš varētu piepildīt savu nodomu. Atšķirībā no cilvēkiem, Jehovam nav jāslēpj savi nolūki aiz bailēm, ka citi viņam varētu traucēt tos īstenot. Ir pilnīgi neiespējami, ka Dievs varētu ciest neveiksmi, tāpēc savos Rakstos, Bībelē, viņš atklāti dara zināmu lielu daļu no saviem nodomiem. Viņš apsola: ”[Mans vārds] neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” (Jesajas 55:11.)

 7. a) Ko Jehova paredzēja Ēdenē, un kā Sātans pierādīja, ka Dievs runā taisnību? b) Kā allaž apstiprinās 2. Korintiešiem 13:8 pierakstītā principa patiesums?

⁷ Neilgi pēc sacelšanās Ēdenē Jehova pamatos atklāja, kāds būs gala iznākums šim konfliktam starp viņu un viņa Pretinieku Sātanu. Tika norādīts, ka Dieva apsolītais Dzimums saņems sāpīgu, bet ne iznīcinošu triecienu, savukārt Sātans galu galā tiks pilnīgi iznīcināts. (1. Mozus 3:15.) Mūsu ēras 33. gadā Velns tiešām deva triecienu Dzimumam, Jēzum Kristum, panākot viņa nogalināšanu. Tā Sātans piepildīja Rakstos teikto un līdz ar to pierādīja, ka Jehova ir patiesības Dievs, lai gan tāds noteikti nebija Sātana nolūks. Naids pret patiesību un taisnību, kā arī lepnība un nevēlēšanās nožēlot savus pārkāpumus pamudināja viņu izdarīt tieši to, ko Dievs jau iepriekš bija paredzējis. Jā, attiecībā uz visiem patiesības pretiniekiem, pat uz pašu Sātanu, ir spēkā šāds princips: ”Mēs nekā nespējam pret patiesību, bet tikai par patiesību.” (2. Korintiešiem 13:8.)

8., 9. a) Ko Sātans zina, bet vai viņa zināšanu dēļ ir apdraudēta Jehovas nodomu īstenošana? b) Kādu skaidru brīdinājumu ignorē Jehovas pretinieki un kāpēc?

⁸ Kopš 1914. gadā neredzami ir nodibināta Dieva Ķēniņvalsts, piepildās Atklāsmes 12:12: ”Tādēļ priecājieties, debesis, un kas tur mājo! Vai zemei un jūŗai! jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” Bet vai apziņa, ka viņam atlicis maz laika, ir pamudinājusi Sātanu mainīt savu rīcību? Tas nozīmētu, ka Sātans atzīst Jehovu par patiesības Dievu un Augstāko valdnieku, kas vienīgais ir pielūgsmes cienīgs. Taču Velns nevēlas atzīt savu sakāvi, kaut arī viņš zina šos faktus.

⁹ Jehova atklāti dara zināmu, kas notiks, kad Kristus nāks spriest tiesu Sātana pasaules sistēmai. (Mateja 24:29—31; 25:31—46.) Runājot par šiem notikumiem, viņa Rakstos attiecībā uz pasaules valdniekiem ir paziņots: ”Kad sacīs: nu ir miers un drošība, tad pēkšņi pār viņiem nāks posts, kā dzemdību sāpes pār grūtnieci.” (1. Tesaloniķiešiem 5:3.) Tie, kas seko Sātana piemēram, ignorē šo nepārprotamo brīdinājumu. Viņi ir kā akli, jo viņu sirds ir ļauna, un tas kavē viņus nožēlot savu ļauno rīcību un atteikties no saviem plāniem un stratēģijas, ar kuru palīdzību viņi mēģina izjaukt Jehovas nodomus.

10. a) Cik lielā mērā, iespējams, jau ir piepildījušies vārdi no 1. Tesaloniķiešiem 5:3, bet kā būtu jāreaģē Jehovas tautai? b) Kāpēc neticīgi cilvēki nākotnē varētu kļūt vēl pašpārliecinātāki savā pretestībā Dieva tautai?

¹⁰ Īpaši kopš 1986. gada, kad Apvienoto Nāciju Organizācija izsludināja Starptautisko miera gadu, pasaulē ir ārkārtīgi daudz runāts par mieru un drošību. Ir veikti dažādi pasākumi, pūloties nodrošināt mieru pasaulē, un acīmredzot ir gūti zināmi panākumi. Vai šie notikumi ir pilnīgs minētā pravietojuma piepildījums, jeb vai kāds pārsteidzošs paziņojums par mieru vēl ir gaidāms nākotnē? Jehova ieviesīs skaidrību šajā jautājumā, kad viņš uzskatīs, ka tam ir pienācis īstais laiks. Tikmēr saglabāsim garīgo modrību, ”gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu”. (2. Pētera 3:12.) Laikam ritot un runām par mieru un drošību turpinoties, daži, kas zina šo brīdinājumu, bet ir nolēmuši nelikties par to ne zinis, var kļūt vēl izaicinošāki, pieņemdami, ka Jehova neizpildīs vai arī nav spējīgs izpildīt solīto. (Salīdzināt Salamans Mācītājs 8:11—13; 2. Pētera 3:3, 4.) Bet patiesie kristieši zina, ka Jehova īstenos savu nodomu!

Pienācīga cieņa pret Jehovas izmantotajiem pārstāvjiem

11. Ko Daniēls un Jāzeps uzzināja par Jehovu?

¹¹ Kad ķēniņš Nebukadnecars, Jaunbabilonijas impērijas valdnieks, bija redzējis satraucošu sapni, ko viņš nespēja atcerēties, viņš griezās pēc palīdzības. Ķēniņa priesteri, vārdotāji un zīlnieki nevarēja nedz pastāstīt viņam pašu sapni, nedz arī izskaidrot tā nozīmi. Turpretī Dieva kalps Daniēls spēja to izdarīt, taču viņš nevilcinoties atzina, ka sapņa satura un nozīmes atklāšana nav viņa paša gudrības rezultāts. Daniēls teica: ”Ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus. Un tas ir ķēniņam Nebukadnēcaram darījis zināmu, kas notiks laiku beigās.” (Daniēla 2:1—30.) Vairākus gadsimtus iepriekš kāds cits Dieva pravietis, Jāzeps, līdzīgi bija pieredzējis, ka Jehova atklāj noslēpumus. (1. Mozus 40:8—22; Amosa 3:7, 8.)

12., 13. a) Kas bija izcilākais Dieva pravietis, un kāpēc tu tā atbildi? b) Kas mūsdienās kalpo par ”Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namtuŗiem”, un kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret viņiem?

¹² Izcilākais Jehovas pravietis, kas kalpoja uz zemes, bija Jēzus. (Apustuļu darbi 3:19—24.) Pāvils paskaidroja: ”Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur dēlu, ko viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko viņš arī pasauli radījis.” (Ebrejiem 1:1, 2.)

¹³ Jehova vērsās pie agrīnajiem kristiešiem ar sava Dēla, Jēzus, starpniecību, un Jēzus viņiem darīja zināmus Dieva noslēpumus. Jēzus viņiem teica: ”Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus.” (Lūkas 8:10.) Vēlāk Pāvils nosauca svaidītos kristiešus par ”Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namtuŗiem”. (1. Korintiešiem 4:1.) Mūsdienās svaidītie kristieši joprojām pilda šo uzdevumu — viņi veido uzticīgā un gudrā kalpa grupu, kas ar savas Vadošās padomes palīdzību dod garīgo barību īstajā laikā. (Mateja 24:45—47.) Ja mums ir dziļa cieņa pret Dieva iedvesmotajiem seno laiku praviešiem un it īpaši pret Dieva Dēlu, vai mums nebūtu tāpat jāciena cilvēku grupa, ko Jehova mūsdienās izmanto par savu pārstāvi, lai atklātu Bībelē ietverto informāciju, kas viņa tautai ir tik nepieciešama šajā grūtajā laikā? (2. Timotejam 3:1—5, 13.)

Atklātība vai slepenība?

14. Kādā gadījumā kristieši darbojas slepus, un kādam paraugam viņi tādā veidā seko?

¹⁴ Vai atklātība, ar kādu Jehova dara zināmu informāciju, nozīmē, ka kristiešiem vienmēr un jebkuros apstākļos ir jāatklāj citiem itin viss, kas viņiem zināms? Kristieši seko padomam, ko Jēzus deva saviem apustuļiem: ”Esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži.” (Mateja 10:16.) Ja viņiem aizliedz kalpot Dievam tā, kā liek viņu sirdsapziņa, kristieši tomēr turpina ’klausīt Dievam’, jo viņi saprot, ka nekādiem cilvēku pārstāvjiem nav tiesību ierobežot Jehovas pielūgsmi. (Apustuļu darbi 5:29.) Jēzus pats ar savu rīcību apstiprināja šī principa pareizību. Mēs lasām: ”Pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju, jo pa Jūdeju viņš negribēja staigāt, tāpēc ka jūdi viņu meklēja nokaut. Bet jūdu Lieveņu svētki bija tuvu. Tad Jēzus viņiem [saviem neticīgajiem miesīgajiem brāļiem] saka: [..] ”Ejiet jūs uz svētkiem, es vēl neeimu uz svētkiem, jo mans laiks vēl nav pilns.” Un to sacījis, viņš palika Galilejā. Bet kad viņa brāļi bija nogājuši uz svētkiem, tad arī viņš devās turp, tomēr ne atklāti, bet paslēpšus.” (Jāņa 7:1, 2, 6, 8—10.)

Stāstīt vai nestāstīt?

15. Kā Jāzepa rīcība liecina, ka reizēm mīlestība liek kaut ko paturēt noslēpumā?

¹⁵ Dažreiz paturēt kaut kādas ziņas pie sevis nozīmē paust ne tikai gudrību, bet arī mīlestību. Piemēram, kā reaģēja Jāzeps, Jēzus audžutēvs, uzzinājis, ka viņa līgava Marija, viņa saderinātā, ir grūtniecības stāvoklī? Mēs lasām: ”Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams viņai darīt kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt.” (Mateja 1:18, 19.) Cik cietsirdīgi būtu bijis publiski viņu apkaunot!

16. Kāds ir gan draudzes vecāko, gan arī visu pārējo draudzes locekļu pienākums attiecībā uz konfidenciāliem jautājumiem?

¹⁶ Konfidenciāla informācija, kuras izpaušana varētu radīt nepatīkamus sarežģījumus vai sāpīgus pārdzīvojumus, nav jāatklāj cilvēkiem, kam tā nav domāta. Kristiešu vecākie to ņem vērā, kad viņiem ir jādod personisks padoms vai jāsniedz mierinājums kādam no ticības biedriem vai varbūt pat jāsoda kāds no viņiem par nopietnu grēku pret Jehovu. Tas viss noteikti ir jādara saskaņā ar Rakstu principiem; nav nekādas vajadzības atklāt konfidenciālas ziņas cilvēkiem, uz kuriem tās neattiecas, un šāda rīcība liecinātu par mīlestības trūkumu. Protams, kristiešu draudzes locekļi nemēģinās izvilināt no draudzes vecākajiem konfidenciālu informāciju, bet gan cienīs vecāko pienākumu paturēt šādu informāciju noslēpumā. Salamana Pamācībās 25:9 sacīts: ”Kārto savu lietu ar savu tuvāko un neatklāj kāda cita noslēpumus.”

17. Kāpēc kristieši lielākoties patur konfidenciālas ziņas noslēpumā, bet kāpēc viņi ne vienmēr drīkst tā darīt?

¹⁷ Šis princips ir spēkā arī ģimenes lokā un tuvu draugu starpā. Reizēm ir svarīgi paturēt kaut ko noslēpumā, lai izvairītos no pārpratumiem un saspīlētām attiecībām. ”Ziemelis atnes lietu, un slepenas mēles [”mēle, kas izpauž noslēpumu”, NW] rada skābu seju.” (Salamana Pamācības 25:23.) Protams, var būt tādas situācijas, kad lojalitāte pret Jehovu un viņa taisnīgajiem principiem, kā arī mīlestība pret cilvēku, kas ir izdarījis pārkāpumu, liek mums atklāt pat kaut ko konfidenciālu vecākiem, kristiešu vecākajiem vai arī kādām citām personām, kam ir tiesības to uzzināt.a Bet lielākoties kristieši neizpauž citu cilvēku noslēpumus un glabā tos tāpat kā savējos.

18. Kādas trīs kristīgas īpašības mums var palīdzēt noteikt, kas mums būtu jāstāsta citiem, bet kas ne?

¹⁸ Kopsavilkumā var teikt, ka kristietis seko Jehovas paraugam, nepieciešamības gadījumā paturēdams kaut kādas ziņas noslēpumā un atklādams šo informāciju vienīgi tad, kad ir pareizi tā rīkoties. Kad kristietim jāizlemj, kas būtu un kas nebūtu stāstāms citiem, viņa lēmumu nosaka pazemība, ticība un mīlestība. Pazemība pasargā kristieti no tā, ka viņš censtos pārmērīgi izcelties un iespaidot citus, stāstīdams tiem visu, kas viņam zināms, vai kaitinādams tos ar noslēpumiem, ko viņš nedrīkst izpaust. Ticība Jehovas Rakstiem un paļāvība uz kristiešu draudzi mudina viņu sludināt Dieva sniegto Bībeles informāciju, bet uzmanīties, lai nepateiktu kaut ko tādu, kas sākumā varētu aizvainot citus. Jā, mīlestība viņu mudina atklāti stāstīt to, kas sagādā slavu Dievam un kas cilvēkiem ir jāzina, lai viņi varētu iegūt dzīvību. Turpretī konfidenciālas personiskas ziņas kristietis patur pie sevis, saprazdams, ka vairumā gadījumu šādu ziņu atklāšana liecinātu par mīlestības trūkumu.

19. Kāds rīcības veids ir viena no pazīmēm, kas palīdz pazīt patiesos kristiešus, un kas tiek panākts ar šādu rīcību?

¹⁹ Šāda līdzsvarota attieksme ir viena no pazīmēm, pēc kurām var pazīt patiesus kristiešus. Viņi neslēpj Dieva personību aiz bezvārda maskas vai nolēpumainas, neizskaidrojamas trīsvienības mācības. Nepazīstami dievi ir raksturīgi nevis patiesajai, bet viltus reliģijai. (Skatīt Apustuļu darbi 17:22, 23.) Jehovas svaidītie liecinieki patiešām augstu novērtē savu privilēģiju būt par ”Dieva noslēpumu namtuŗiem”. Brīvi atklādami šos noslēpumus citiem, viņi palīdz godprātīgiem cilvēkiem tiekties pēc draudzības ar Jehovu. (1. Korintiešiem 4:1; 14:22—25; Cakarijas 8:23; Maleahija 3:18.)

[Zemsvītras piezīme]

Kā tu atbildētu?

◻ Kāpēc Jehovam nav nekādas vajadzības slēpt savus nolūkus?

◻ Kam Jehova atklāj savus noslēpumus?

◻ Kāds ir kristiešu pienākums attiecībā uz konfidenciāliem jautājumiem?

◻ Kādas trīs īpašības palīdz kristiešiem saprast, ko stāstīt citiem un ko nestāstīt?

[Attēli 8., 9. lpp.]

Jehova atklāj noslēpumus ar savu Rakstu starpniecību