Laiki un brīži Jehovas ziņā

”Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis savā paša varā.” (APUSTUĻU DARBI 1:7)

 1. Kā Jēzus atbildēja uz apustuļu jautājumiem par konkrētiem laikiem?

TAS ir pilnīgi dabiski, ka cilvēki, kas ”skumst par visām negantībām, kādas notiek” kristīgajā pasaulē un uz visas zemeslodes, ļoti vēlas zināt, kad reiz pienāks gals šai ļaunajai sistēmai un tiks nodibināta Dieva jaunā, taisnīgā pasaule. (Ecēhiēla 9:4; 2. Pētera 3:13.) Arī apustuļi pirms Jēzus nāves un pēc viņa augšāmcelšanas jautāja Jēzum par konkrētiem laikiem. (Mateja 24:3; Apustuļu darbi 1:6.) Bet Jēzus atbildēs nebija nekā tāda, kas ļautu izskaitļot datumus. Pirmajā reizē Jēzus minēja daudzdaļīgu zīmi, un otrajā reizē viņš teica, ka mācekļiem nav nepieciešams zināt ”laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis savā paša varā”. (Apustuļu darbi 1:7.)

 2. Kāpēc var teikt, ka Jēzus nav vienmēr zinājis Tēva noteikto laiku, kad jānorisinās pēdējo dienu notikumiem?

² Lai gan Jēzus ir Jehovas vienpiedzimušais dēls, pat viņš ne vienmēr ir zinājis sava Tēva noliktos laikus. Pravietodams par pēdējām dienām, Jēzus pazemīgi atzina: ”Dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.” (Mateja 24:36.) Jēzus bija gatavs pacietīgi gaidīt, kamēr Tēvs viņam darīs zināmu precīzu laiku, kad jāsāk iznīcināt ļaunā sistēma.a

 3. Ko mēs varam secināt, domājot par veidu, kā Jēzus atbildēja uz jautājumiem, kas saistīti ar Dieva nodomu īstenošanos?

³ Veids, kā Jēzus atbildēja uz jautājumiem par to, kad risināsies ar Dieva nodomu īstenošanos saistītie notikumi, ļauj izdarīt divus secinājumus. Pirmkārt, Jehova katram notikumam ir nolicis konkrētu laiku, un, otrkārt, vienīgi Jehova nosaka šo laiku, tāpēc viņa kalpi nevar gaidīt, ka viņš tiem iepriekš dotu detalizētas ziņas par viņa noteiktajiem laikiem vai brīžiem.

Jehovas laiki un brīži

 4. Ko nozīmē grieķu valodas vārdi, kas Apustuļu darbos 1:7 ir tulkoti ar vārdiem ”laiki” un ”brīži”?

⁴ Ko nozīmē ”laiki” un ”brīži”? Jēzus vārdi, kas lasāmi Apustuļu darbos 1:7, raksturo laiku no diviem dažādiem aspektiem. Ar grieķu valodas vārdu, kas ir tulkots kā ”laiki”, tiek apzīmēts laiks no ilguma viedokļa, laika posms (īss vai garš). Ar vārdu ”brīži” ir tulkots vārds, kas norāda uz norunātu vai noliktu laiku, konkrētu brīdi vai laika posmu, kuru raksturo noteiktas iezīmes. Par šiem grieķu valodas vārdiem V. E. Vains rakstīja: ”Apustuļu darbos 1:7 ”Tēvs nolicis savā paša varā” gan laikus (kronos) — laikposmu ilgumus, gan arī brīžus (kairos) — laikmetus, kam raksturīgi konkrēti notikumi.”

 5. Kad Jehova Noam darīja zināmu savu nodomu iznīcināt pagrimušo pasauli, un kādus divus uzdevumus veica Noa?

⁵ Pirms plūdiem Dievs noteica, ka amorālā pasaule, ko bija radījuši cilvēki un dumpīgie eņģeļi, pastāvēs vēl 120 gadus. (1. Mozus 6:1—3.) Toreiz dievbijīgajam Noam bija 480 gadi. (1. Mozus 7:6.) Viņam tad vēl nebija bērnu, un pirmais no tiem piedzima 20 gadus vēlāk. (1. Mozus 5:32.) Tikai tad, kad Noas dēli jau bija pieauguši un apprecējušies, Dievs viņam darīja zināmu savu nodomu iznīcināt ļaunumu uz zemes. (1. Mozus 6:9—13, 18.) Bet arī tad Jehova nepateica Noam, kad tieši sāksies plūdi, kaut gan viņš uzdeva Noam būvēt šķirstu un sludināt saviem laikabiedriem. (1. Mozus 6:14; 2. Pētera 2:5.)

 6. a) Kā Noa apliecināja, ka viņš atstāj laikus Jehovas ziņā? b) Kā mēs varam sekot Noas priekšzīmei?

⁶ Vairākus gadu desmitus, iespējams, pusgadsimtu, ”Noa darīja, kā Dievs sacīja”. Noa visu darīja ”ticības spēkā”, nezinādams konkrētu datumu. (1. Mozus 6:22; Ebrejiem 11:7.) Jehova paziņoja precīzu laiku tikai tad, kad līdz plūdiem bija palikusi viena nedēļa. (1. Mozus 7:1—5.) Tāpēc ka Noam bija nesatricināma ticība un paļāvība uz Jehovu, viņš atstāja laikus Dieva ziņā. Cik gan laimīgs bija Noa, kad plūdu laikā izjuta Jehovas aizsardzību un pēc tam iznāca no šķirsta uz attīrītas zemes! Arī mēs ceram, ka Dievs mūs izglābs, tāpēc mums jāveido tāda pati ticība, kāda bija Noam.

7., 8. a) Kā radās tautas un pasaules lielvalstis? b) Kādā ziņā Jehova ir ’nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur cilvēkiem dzīvot’?

⁷ Pēc plūdiem lielākā daļa Noas pēcnācēju novērsās no Jehovas patiesās pielūgsmes. Vēlēdamies palikt vienkop, viņi sāka būvēt pilsētu un torni viltus pielūgsmei. Jehova nolēma, ka ir pienācis laiks iejaukties cilvēku dzīvē. Viņš sajauca cilvēku valodu un ”tos izklīdināja.. pa visu zemes virsu”. (1. Mozus 11:4, 8, 9.) Ar laiku dažādās valodās runājošās cilvēku grupas kļuva par tautām, un dažas no tām, saplūstot ar citām tautām, izveidoja vietēja vai pat pasaules mēroga lielvalstis. (1. Mozus 10:32.)

⁸ Atbilstoši saviem nodomiem Dievs reizēm noteica tautu apdzīvoto teritoriju robežas un laiku, kad attiecīgajai valstij būs noteicošā ietekme vietējā vai pasaules mērogā. (1. Mozus 15:13, 14, 18, 19; 2. Mozus 23:31; 5. Mozus 2:17—22; Daniēla 8:5—7, 20, 21.) Uz to, kā Dievs pagātnē bija noteicis laikus un brīžus, norādīja apustulis Pāvils, kad viņš, runādams ar grieķu domātājiem Atēnās, teica: ”Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī,.. ..licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot.” (Apustuļu darbi 17:24, 26.)

 9. Kā Jehova ir ’mainījis ķēniņu laikus un dzīvi’?

⁹ Tas nenozīmē, ka Jehova ir atbildīgs par visiem tautu iekarojumiem un visām izmaiņām valstu attiecībās. Tomēr, kad Jehova to vēlas, viņš var iejaukties cilvēku dzīvē, lai īstenotu savus nodomus. Tā, piemēram, pravietis Daniēls, kas vēlāk pieredzēja, kā iet bojā Babilonijas lielvalsts un par noteicošo kļūst Mēdijas un Persijas lielvalsts, teica par Jehovu: ”Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu.” (Daniēla 2:21; Jesajas 44:24—45:7.)

”Tuvojās apsolījuma laiks”

10., 11. a) Cik gadus iepriekš Jehova bija nolicis laiku, kad viņš atbrīvos Ābrahāma pēctečus no gūsta? b) Kāpēc var domāt, ka izraēlieši nezināja, kad tieši viņi tiks atbrīvoti?

¹⁰ Vairāk nekā četrus gadsimtus iepriekš Jehova noteica konkrētu gadu, kad viņš pazemos Ēģiptes lielvalsti un atbrīvos no gūsta Ābrahāma pēcnācējus. Darīdams Ābrahāmam zināmu savu nodomu, Dievs apsolīja: ”Zini, ka tavi pēcnācēji būs svešinieki zemē, kas tiem nepieder, un tiem tur būs būt par kalpiem, un tos tur pazemos četri simt gadus. Bet arī to tautu, kas tos kalpinās, Es tiesāšu; pēc tam tie dosies ceļā ar bagātu mantību.” (1. Mozus 15:13, 14.) Stefans, runādams sinedrija priekšā par Izraēla vēsturi, pieminēja šo 400 gadu ilgo laika posmu: ”Kad tuvojās apsolījuma laiks, ko Dievs Ābrahāmam bija devis, tad tauta Ēģiptē auga un vairojās, tiekāms Ēģiptē sāka valdīt cits ķēniņš, kas par Jāzepu neko nezināja.” (Apustuļu darbi 7:6, 17, 18.)

¹¹ Jaunais faraons padarīja izraēliešus par vergiem. Lai gan Mozus tad vēl nebija uzrakstījis savu pirmo grāmatu, apsolījumi, ko Jehova bija devis Ābrahāmam, droši vien bija nodoti tālākajām paaudzēm mutvārdos vai rakstveidā. Tomēr ziņas, kas izraēliešiem bija pieejamas, acīmredzot neļāva izskaitļot laiku, kad viņi tiks atbrīvoti. Dievs zināja, kad viņš atbrīvos izraēliešus, bet pašiem izraēliešiem, kuru dzīve tad bija ļoti grūta, tas, visticamāk, nebija zināms. Bībelē ir rakstīts: ”Pēc ilgāka laika nomira Ēģiptes ķēniņš, un Israēla bērni nopūtās par savām klaušām un brēca, un viņu vaidi par spaidiem nonāca Dieva priekšā. Un Dievs uzklausīja viņu vaidus, un Dievs pieminēja savu derību ar Ābrahāmu, Īzāku un ar Jēkabu. Un Dievs uzlūkoja Israēla bērnus, un Dievs ņēma tos vērā.” (2. Mozus 2:23—25.)

12. Kā Stefans norādīja uz faktu, ka Mozus bija aizsteidzies priekšā Jehovas noteiktajam laikam?

¹² Arī no Stefana stāstījuma var secināt, ka izraēlieši nezināja konkrētu laiku, kad viņi tiks atbrīvoti. Stefans par Mozu teica: ”Kad viņš bija četrdesmit gadus vecs, viņam ienāca prātā apmeklēt savus brāļus, Israēla bērnus. Un redzēdams kādu netaisni ciešam, viņš aizstāvēja un atrieba to, kam pāri darīja, nosizdams ēģiptieti. Viņš domāja, ka viņa brāļi sapratīs, ka Dievs ar viņa roku tos izglābj; bet viņi to nesaprata.” (Apustuļu darbi 7:23—25.) Mozus aizsteidzās priekšā Dieva noliktajam laikam par 40 gadiem. Stefans norādīja, ka Mozum bija jāgaida vēl 40 gadi un tikai tad Dievs ’ar viņa roku izglāba izraēliešus’. (Apustuļu darbi 7:30—36.)

13. Kādā ziņā mūsu stāvoklis ir līdzīgs stāvoklim, kādā izraēlieši atradās pirms atbrīvošanas no Ēģiptes?

¹³ Lai gan ”tuvojās apsolījuma laiks” un Dievs bija noteicis precīzu tā piepildīšanās gadu, Mozum un visiem izraēliešiem bija jāstiprina ticība un jāgaida Jehovas noliktais laiks, ko viņi iepriekš acīmredzot nevarēja izskaitļot. Mēs esam pārliecināti, ka atbrīvošana no pašreizējās ļaunās sistēmas ir tuvu. Mēs zinām, ka dzīvojam pēdējās dienās. (2. Timotejam 3:1—5.) Tāpēc mums jāapliecina sava ticība un jāgaida Jehovas noliktais laiks, kad sāksies viņa lielā diena. (2. Pētera 3:11—13.) Ja mēs tā rīkosimies, mēs pēc atbrīvošanas dziedāsim slavas dziesmu Jehovam, kā to darīja Mozus un izraēlieši. (2. Mozus 15:1—19.)

”Kad laiks bija piepildījies”

14., 15. Kā var zināt, ka Dievs bija nolicis laiku, kad viņa Dēlam bija jānāk uz zemi, un ko vēlējās uzzināt pravieši un pat eņģeļi?

¹⁴ Jehova bija noteicis konkrētu laiku, kad viņa vienpiedzimušajam Dēlam bija jānāk uz zemi un jākļūst par Mesiju. Pāvils rakstīja: ”Kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības.” (Galatiešiem 4:4.) Šādi piepildījās Dieva solījums sūtīt Dzimumu — Šilo, kam ”tautas klausīs”. (1. Mozus 3:15; 49:10.)

¹⁵ Dieva pravieši un pat eņģeļi uzmanīgi vēroja, kad pienāks tas ”brīdis”, kad uz zemes parādīsies Mesija un grēcīgā cilvēce varēs saņemt glābšanu. ”Par šo pestīšanu,” rakstīja Pēteris, ”ir taujājuši un pētījuši pravieši, kas sludināja jums nolemto žēlastību, gribēdami izzināt, uz kuŗu vai kādu laiku norāda Kristus Gars viņos, kas iepriekš liecināja par Kristus ciešanām un tām sekojošo godību. [..] Šais lietās pat arī eņģeļi kāro ieskatīties.” (1. Pētera 1:1—5, 10—12.)

16., 17. a) Uz kādu Jehovas pravietojumu pamatojoties, ebreji pirmajā gadsimtā gaidīja Mesiju? b) Kā Daniēla pravietojums bija saistīts ar Mesijas gaidīšanu?

¹⁶ Jehova izmantoja pravieti Daniēlu — cilvēku, kam bija nelokāma ticība —, lai darītu zināmu pravietojumu par ”septiņdesmit nedēļām”. No šī pravietojuma ebreji, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, varēja zināt, ka drīz bija jāparādās Mesijam. Pravietojumā bija teikts: ”Kamēr tas vārds izgājis, Jeruzālemi atkal uzcelt un uztaisīt līdz vienam svaidītam (Kristum), valdniekam, ir septiņas nedēļas, un sešdesmit un divas nedēļas.” (Daniēla 9:24, 25, LB-26.) Jūdaisma, katolicisma un protestantisma teologi lielākoties ir vienisprātis, ka šeit minētās ”nedēļas” ir gadu nedēļas. Daniēla 9:25 minētās 69 ”nedēļas” (483 gadi) sākās 455. gadā p.m.ē., kad persiešu valdnieks Artakserkss pilnvaroja Nehemiju ”Jeruzālemi atkal uzcelt un uztaisīt”. (Nehemijas 2:1—8.) ”Nedēļas” beidzās pēc 483 gadiem — mūsu ēras 29. gadā, kad Jēzus tika kristīts un svaidīts ar svēto garu, tā kļūdams par Mesiju jeb Kristu. (Mateja 3:13—17.)

¹⁷ Līdz šim nav noskaidrots, vai ebreji pirmajā gadsimtā zināja precīzu laiku, kad jābeidzas 483 gadus ilgajam periodam. Bet laikā, kad Jānis Kristītājs sāka savu kalpošanu, ”ļaudis savās gaidās par Jāni savās sirdīs domāja, vai tas varbūt neesot Kristus”. (Lūkas 3:15.) Daži Bībeles pētnieki šīs gaidas saista ar Daniēla pravietojumu. Komentēdams tikko citēto pantu, Metjūss Henrijs rakstīja: ”Šeit mums tiek stāstīts, ..kā cilvēki, redzot Jāņa kalpošanu un kristīšanu, domāja par Mesiju un domāja par viņa drīzo ierašanos.. [..] Daniēla septiņdesmit nedēļas gāja uz beigām.” Franču autoru Vigurū, Bakvēra un Brasaka izdotajā enciklopēdijā Manuel Biblique ir teikts: ”Cilvēki zināja, ka septiņdesmit gadu nedēļas, ko bija noteicis Daniēls, tuvojas nobeigumam; neviens nebija pārsteigts, dzirdot, kā Jānis Kristītājs paziņo, ka Dieva valstība ir pietuvojusies.” Jūdaisma zinātnieks Aba Hilels Silvers rakstīja, ka saskaņā ar tajā laikā pieņemto hronoloģiju ”Mesija tika gaidīts apmēram mūsu ēras pirmā gadsimta otrajā ceturksnī”.

Notikumi, nevis aprēķini

18. Kas vēl spēcīgāk nekā Daniēla pravietojumi liecināja par to, ka Jēzus ir Mesija?

¹⁸ Hronoloģiski aprēķini acīmredzot deva ebrejiem aptuvenu priekšstatu par laiku, kad jānāk Mesijam, taču, kā apliecina vēlākie notikumi, lielākajai daļai no viņiem hronoloģiski aprēķini nepalīdzēja iegūt pārliecību par to, ka Jēzus ir Mesija. Kad līdz Jēzus nāvei bija atlicis mazāk par gadu, viņš saviem mācekļiem jautāja: ”Ko ļaudis saka mani esam?” Mācekļi atbildēja: ”Jāni Kristītāju, bet citi: Ēliju un vēl citi, ka kāds no senajiem praviešiem esot uzcēlies.” (Lūkas 9:18, 19.) Nav saglabājies nekādu liecību par to, vai Jēzus kādreiz pieminēja pravietojumu par simboliskajām nedēļām, lai pierādītu, ka viņš ir Mesija. ”Man ir lielāka liecība nekā Jāņa,” Jēzus reiz teica, ”tie darbi, ko Tēvs man ir devis, lai es tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, liecina par mani, ka Tēvs mani sūtījis.” (Jāņa 5:36.) Nevis hronoloģiski aprēķini, bet Jēzus sludināšana, viņa paveiktie brīnumi un notikumi viņa nāves brīdī (neparastā tumsa, pārplīsušais priekškars templī un zemestrīce) apliecināja, ka viņš ir Dieva sūtītais Mesija. (Mateja 27:45, 51, 54; Jāņa 7:31; Apustuļu darbi 2:22.)

19. a) Kā kristieši varēja zināt, ka tuvojas Jeruzalemes iznīcināšana? b) Kāpēc agrīnajiem kristiešiem, kas bija aizbēguši no Jeruzalemes, joprojām bija vajadzīga stipra ticība?

¹⁹ Pēc Jēzus nāves kristiešiem netika darīts zināms nekas tāds, kas viņiem ļautu aprēķināt, kad pienāks ebreju sistēmas gals. Daniēla pravietojumā par simboliskajām nedēļām bija pieminēta šīs sistēmas iznīcināšana. (Daniēla 9:26b, 27b.) Taču tai bija jānotiek pēc tam, kad būtu beigušās ”septiņdesmit nedēļas” (455. g. p.m.ē.—36. g. m.ē.). Daniēla grāmatas 9. nodaļā nekas nebija teikts par laiku pēc mūsu ēras 36. gada, kad pirmie cittautieši kļuva par Jēzus sekotājiem. No šī laika kristiešiem bija jāvēro notikumi, nevis jāveic hronoloģiski aprēķini, lai viņi zinātu, ka ebreju sistēmai drīz jābeidzas. Jēzus pravietotie notikumi tuvojās kulminācijai, sākot ar 66. gadu, kad romiešu leģioni uzbruka Jeruzalemei un pēc tam atkāpās no tās. Uzticamajiem un vērīgajiem kristiešiem Jeruzalemē un Jūdejā radās iespēja ’bēgt kalnos’. (Lūkas 21:20—22.) Tā kā agrīnajiem kristiešiem nebija pateikts konkrēts laiks, viņi nezināja, kad Jeruzaleme tiks iznīcināta. Iedomājieties, kāda ticība bija vajadzīga, lai pamestu savas mājas, saimniecības un darba vietas un dzīvotu prom no Jeruzalemes četrus gadus — līdz pat 70. gadam, kad romiešu karaspēks atgriezās un iznīcināja ebreju sistēmu! (Lūkas 19:41—44.)

20. a) Kādu priekšzīmi mēs varam ņemt no Mozus, Noas un pirmā gadsimta Jūdejas kristiešiem? b) Kas tiks apskatīts nākamajā rakstā?

²⁰ Mēs droši varam atstāt laikus un brīžus Jehovas ziņā, kā to darīja Noa, Mozus un Jūdejas kristieši pirmajā gadsimtā. Pārliecība par to, ka mēs dzīvojam pēdējos laikos un ka mūsu glābšana ir pavisam tuvu, neizriet tikai no hronoloģiskiem aprēķiniem, tās pamatā ir notikumi, ar kuriem piepildās Bībeles pravietojumi. Lai gan mēs dzīvojam Kristus klātbūtnes laikā, mums tik un tā jāveido stipra ticība un jābūt garīgi modriem. Mums jāturpina gaidīt Rakstos pravietotie notikumi. Par tiem tiks runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Atkārtojumam

◻ Ko par Jehovas noteiktajiem laikiem un brīžiem Jēzus teica saviem apustuļiem?

◻ Cik ilgu laiku pirms plūdiem Noa uzzināja, kad tie sāksies?

◻ Kas liecina par to, ka Mozus un izraēlieši nezināja precīzu laiku, kad viņi tiks izvesti no Ēģiptes?

◻ Kā mums noder pārdomas par Bībelē aprakstītajiem notikumiem, kas saistīti ar Jehovas noliktajiem laikiem un brīžiem?

[Attēls 11. lpp.]

Noam bija stipra ticība, tāpēc viņš atstāja laikus Jehovas ziņā