”Tam jānotiek”

”Jēzus atbildēja tiem un sacīja: ”..tam jānotiek; bet tas nav vēl gals.”” (MATEJA 24:4—6)

 1. Kādam jautājumam būtu labi pievērst uzmanību?

VAI jūs domājat par savu pašreizējo dzīvi un par savu nākotni? Ja jūs par to domājat, tad jums būtu jāpievērš uzmanība tam pašam jautājumam, par kuru 1877. gadā interesējās Čārlzs Rasels. Rasels, kas vēlāk nodibināja Sargtorņa biedrību, uzrakstīja darbu Kāpēc un kā atgriežas mūsu Kungs (The Object and Manner of Our Lord’s Return). Viņa darbā, kas tika izdots 64 lappušu biezā brošūrā, bija runāts par gaidāmo Jēzus atgriešanos jeb atnākšanu. (Jāņa 14:3.) Par Jēzus atnākšanu jautāja apustuļi, kad viņi kopā ar Jēzu bija Eļļas kalnā: ”Saki mums, kad šīs lietas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas [”klātbūtnes”, NW] un pastara laika zīme?” (Mateja 24:3.)

 2. Kāpēc ir daudz pretrunīgu viedokļu par Jēzus pravietiskajiem vārdiem?

² Vai jūs zināt un saprotat Jēzus atbildi uz šo jautājumu? Tā ir lasāma trīs evaņģēlijos. Profesors D. Karsons raksta: ”Ļoti maz ir tādu Bībeles nodaļu, kas skaidrotāju vidū ir izraisījušas vairāk domstarpību nekā Mateja 24. nodaļa un tai līdzīgie panti Marka 13. nodaļā un Lūkas 21. nodaļā.” Pēc ievadvārdiem profesors skaidro, kā viņš saprot Jēzus atbildi, pievienodams pretrunīgajiem cilvēku uzskatiem vēl vienu. Viedokļi, ko cilvēki ir izteikuši pēdējo simts gadu laikā, bieži vien ir liecinājuši par ticības trūkumu. Bībeles kritikas iespaidā cilvēki ir apgalvojuši, ka Jēzus nemaz nav teicis vārdus, ko mēs lasām evaņģēlijos, ka viņa vārdi vēlāk tika sagrozīti vai ka viņa paredzējumi nepiepildījās. Kāds komentētājs pat piedāvā iepazīt Marka evaņģēliju ”caur mahājānas budisma uzskatu prizmu”.

 3. Kāds ir Jehovas liecinieku uzskats par Jēzus pravietiskajiem vārdiem?

³ Jehovas liecinieki ir pārliecināti, ka Bībele ir autentiska un uz to var pilnībā paļauties, tātad var ticēt arī vārdiem, ko Jēzus teica četriem apustuļiem, kad tie trīs dienas pirms Jēzus nāves kopā ar viņu atradās Eļļas kalnā. Kopš tā laika, kad dzīvoja Čārlzs Rasels, Dieva tauta ir ieguvusi arvien labāku sapratni par Jēzus pravietiskajiem vārdiem. Arī pēdējos gados Sargtornī ir bijuši doti papildu paskaidrojumi par šo pravietojumu. Jums droši vien ir iznācis iedziļināties tajos un saprast, kā šis pravietojums ir saistīts ar jūsu dzīvi.a Bet varbūt ir noderīgi padomāt par Jēzus vārdu nozīmi vēlreiz?

Satraucošu notikumu priekšvakarā

 4. Kādi varēja būt tie iemesli, kāpēc apustuļi jautāja Jēzum, kas notiks nākotnē?

⁴ Apustuļi zināja, ka Jēzus ir Mesija. Kad Jēzus stāstīja, ka viņš tiks nogalināts, piecelts no mirušajiem un nāks atkal, apustuļiem droši vien radās jautājums: ”Kā Jēzus paveiks visu to, kas Mesijam jāpaveic, ja viņš mirs un dosies prom?” Turklāt Jēzus teica, ka Jeruzaleme un tās templis tiks iznīcināti. Tāpēc apustuļiem varēja rasties jautājums: ”Kad un kā tas notiks?” Vēlēdamies to visu saprast, viņi vaicāja Jēzum: ”Saki mums, kad tas būs, un kāda būs zīme, kad viss tas piepildīsies?” (Marka 13:4; Mateja 16:21, 27, 28; 23:37—24:2.)

 5. Kā Jēzus vārdi piepildījās pirmajā gadsimtā?

⁵ Jēzus teica, ka būs kari, bads, sērgas, zemestrīces, naids cilvēku starpā, kristiešu vajāšanas, nāks viltus mesijas un tiks sludināta labā vēsts par Valstību. Pēc tam bija jānāk galam. (Mateja 24:4—14; Marka 13:5—13; Lūkas 21:8—19.) Jēzus izteica šo pravietojumu mūsu ēras 33. gada sākumā. Nākamajos gadu desmitos viņa mācekļi, kas uzmanīgi vēroja notiekošo, paši savām acīm varēja pārliecināties, ka viņa pravietiskie vārdi tiešām piepildās. Vēsturiski fakti apliecina, ka Jēzus pravietotā zīme bija redzama laikā pirms 66.—70. gada, kad romieši iznīcināja jūdu sistēmu. Bet kā tieši risinājās šie notikumi?

 6. Kas notika Jūdejā mūsu ēras 66. gadā?

⁶ Mūsu ēras 66. gada karstajā vasarā zeloti uzbruka romiešu garnizona kareivjiem netālu no Jeruzalemes tempļa, un šim uzbrukumam sekoja sadursmes arī citur. Profesors Heinrihs Grecs raksta: ”Sīrijas pārvaldnieks Cestijs Galls, kura pienākums bija sargāt Romas karaspēka godu.., vairs nevarēja mierīgi noskatīties, kā visapkārt netraucēti aug dumpis. Viņš sapulcināja savus leģionus, un kaimiņzemju valdnieki labprāt sūtīja viņam palīgā savas kareivju vienības.” Karaspēks, kurā bija 30 000 cīnītāju, ielenca Jeruzalemi. Jūdi pretojās, taču drīz bija spiesti atkāpties un ieņemt pozīcijas aiz mūra netālu no tempļa. ”Piecas dienas turpinājās romiešu triecienuzbrukumi, bet jūdi neļāva ieņemt mūrus un allaž spieda viņus atkāpties. Tikai sestajā dienā viņiem beidzot izdevās parakties zem mūra ziemeļu pusē, tieši pretī Templim.” (History of the Jews.)

 7. Kāpēc Jēzus mācekļiem varēja būt citāds viedoklis nekā lielākajai daļai jūdu?

⁷ Var iedomāties, kāds apjukums pārņēma jūdus, kas bija uzskatījuši, ka Dievs sargās viņus un viņu svēto pilsētu. Turpretī Jēzus mācekļi jau iepriekš bija brīdināti par nelaimi, kas piemeklēs Jeruzalemi. Jēzus bija teicis: ”Nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs. Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no tevis akmeni uz akmens.” (Lūkas 19:43, 44.) Vai tas nozīmēja, ka bija jāiet bojā arī kristiešiem, kas 66. gadā atradās Jeruzalemē?

 8. Kādus traģiskus notikumus pravietoja Jēzus, un kas bija ”izvēlētie”, kuru dēļ dienām bija jātiek saīsinātām?

⁸ Kad Jēzus atbildēja uz jautājumu, ko apustuļi uzdeva, pienākuši pie viņa uz Eļļas kalna, viņš teica: ”Tanīs dienās būs tādas apspiešanas, kādas nav bijušas no iesākuma līdz šim, kamēr Dievs pasauli radījis, un arī vairs nebūs. Un ja Kungs šīs dienas nesaīsinātu, neviena miesa netiktu izglābta, bet izvēlēto dēļ, kurus Viņš ir izredzējis, Viņš šīs dienas saīsinājis.” (Marka 13:19, 20, JD; Mateja 24:21, 22.) Tātad varēja gaidīt, ka dienas tiks saīsinātas un ”izvēlētie” tiks izglābti. Kas bija ”izvēlētie”? Tie noteikti nebija dumpīgie jūdi, kas apgalvoja, ka pielūdz Jehovu, bet atraidīja viņa Dēlu. (Jāņa 19:1—7; Apustuļu darbi 2:22, 23, 36.) ”Izvēlētie” bija tie jūdi un nejūdi, kas ticēja, ka Jēzus ir Mesija un viņu Glābējs. Dievs izredzēja šos cilvēkus un 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos no tiem izveidoja jaunu, garīgu tautu — ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 6:16; Lūkas 18:7; Apustuļu darbi 10:34—45; 1. Pētera 2:9.)

9., 10. Kā tika ”saīsinātas” romiešu uzbrukuma dienas, un kas tāpēc kļuva iespējams?

⁹ Vai dienas tika ”saīsinātas” un ar garu svaidītie izredzētie, kas atradās Jeruzalemē, tika izglābti? Pēc profesora H. Greca domām, Cestijs Galls ”neuzskatīja, ka būtu saprātīgi turpināt uzbrukumus varonīgajiem cīnītājiem un uzsākt ilgstošu karadarbību laikā, kad bija jāsākas rudens lietavām.., kuru dēļ varēja pārtrūkt karaspēka apgāde. Iespējams, šī iemesla dēļ viņš izlēma, ka prātīgāk būtu atkāpties.” Kad romieši sāka atkāpšanos, jūdi metās viņus vajāt un Galla karaspēks cieta smagus zaudējumus.

¹⁰ Tāpēc, ka romieši pēkšņi sāka atkāpšanos, tika izglābta ”miesa” — Jēzus mācekļi Jeruzalemē, kuriem bija draudējusi bojāeja. Vēsturiski fakti apliecina, ka kristieši izmantoja radušos izdevību un pameta Jūdeju. Šajos notikumos ir redzamas Dieva apbrīnojamās spējas paredzēt nākotni un nodrošināt savu kalpu glābiņu. Bet kas notika ar neticīgajiem jūdiem, kuri palika Jeruzalemē un Jūdejā?

Kristiešu laikabiedri pieredzēja lielās bēdas

11. Ko Jēzus teica par ”šo cilti”?

¹¹ Daudzi jūdi uzskatīja, ka pielūgsmes sistēma, kuras centrs bija templis Jeruzalemē, pastāvēs vienmēr. Bet Jēzus bija teicis: ”Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt. Tā arīdzan jūs, kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka viņš ir tuvu priekš durvīm. Patiesi, es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek. Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nekad nezudīs.” (Mateja 24:32—35.)

12., 13. Ar kādu nozīmi Jēzus mācekļi varēja uztvert vārdus ”šī cilts”?

¹² Laikā pirms 66. gada kristieši redzēja daudzas no pazīmēm, kas liecināja par tuvo galu, — viņi redzēja karus, bada laikus, Valstības labās vēsts sludināšanu plašā teritorijā. (Apustuļu darbi 11:28; Kolosiešiem 1:23.) Bet kad tieši bija gaidāms gals? Ko nozīmēja Jēzus vārdi ”šī cilts [grieķiski genea] nezudīs”? Ar vārdiem ”ļauna un laulības pārkāpēja cilts” Jēzus vairākkārt bija apzīmējis savus laikabiedrus — jūdu reliģiskos vadoņus un visus Dievam nepaklausīgos jūdus kopumā. (Mateja 11:16; 12:39, 45; 16:4; 17:17; 23:36.) Tātad sarunā ar apustuļiem uz Eļļas kalna Jēzus, lietodams apzīmējumu ”šī cilts”, nerunāja par jūdu tautu visā tās pastāvēšanas laikā un nerunāja arī par saviem sekotājiem, lai gan viņi bija ”izredzēta cilts”. (1. Pētera 2:9.) Vārdi ”šī cilts” jeb ”šī paaudze” (NW) netika lietoti arī kā perioda apzīmējums no laika viedokļa.

¹³ Jēzus runāja par nepaklausīgajiem jūdiem, kam bija jāpieredz pravietiskās zīmes piepildīšanās. Par apzīmējumu ”šī cilts” Lūkas 21:32 profesors Džoels Grīns raksta: ”Trešajā Evaņģēlijā ar vārdiem ”šī paaudze” (un līdzīgiem vārdu savienojumiem) pastāvīgi tiek apzīmēta tādu cilvēku kategorija, kuri pretojas Dieva nodomam. [..] ”Šī paaudze”.. ir cilvēki, kas stūrgalvīgi atsakās ņemt vērā Dieva nodomu.”b

14. Ko pieredzēja ”šī cilts” pirmajā gadsimtā, un kas notika ar kristiešiem?

¹⁴ Dumpīgo jūdu ļaunajai ciltij, kas redzēja, kā piepildās Jēzus dotā zīme, bija jāpieredz arī gals. (Mateja 24:6, 13, 14.) Tā tiešām notika, kad 70. gadā atgriezās romiešu leģioni, kurus komandēja imperatora Vespasiāna dēls Tits. Jūdu ciešanas ielenktajā pilsētā nav vārdos aprakstāmas.c Josefs Flāvijs, viens no toreizējo notikumu aculieciniekiem, raksta, ka tad, kad romieši nopostīja pilsētu, apmēram 1 100 000 jūdu jau bija gājuši bojā un 100 000 tika saņemti gūstā. Lielākā daļa gūstekņu drīz vien nomira bada nāvē vai tika nogalināti Romas arēnās. Jeruzaleme un jūdu sistēma tiešām nekad iepriekš nebija pieredzējusi un pēc tam nekad vairs nepieredzēja tādu postu, kāds pār to nāca 66.—70. gadā. Bet pavisam citāds bija kristiešu liktenis, kuri paklausīja Jēzus pravietiskajam brīdinājumam un pameta Jeruzalemi pēc romiešu karaspēka atkāpšanās 66. gadā. Ar garu svaidītie kristieši, ”izredzētie”, tika izglābti no tās nelaimes, kas jūdus piemeklēja 70. gadā. (Mateja 24:16, 22.)

Pravietiski vārdi par nākotni

15. Kā mēs zinām, ka Jēzus pravietiskajiem vārdiem plašākā mērogā bija jāpiepildās pēc 70. gada?

¹⁵ Taču bija gaidāmi arī citi notikumi. Jēzus bija teicis, ka pēc Jeruzalemes nopostīšanas viņš nāks Jehovas vārdā. (Mateja 23:38, 39; 24:2.) Viņš vairāk paskaidroja, kā tas notiks, kad izteica pravietojumu uz Eļļas kalna. Pieminējis nākotnē gaidāmās ”lielās bēdas”, Jēzus teica, ka pēc tām parādīsies viltus kristi un kādu laiku tautas ”mīdīs” Jeruzalemi. (Mateja 24:21, 23—28; Lūkas 21:24, JD.) Vai nākotnē pravietojumam bija jāpiepildās vēl vienu reizi, plašākā mērogā? Fakti liecina, ka tam bija jāpiepildās vēlreiz. Salīdzinot vārdus Atklāsmes 6:2—8 (uzrakstīti pēc bēdām, kas Jeruzalemi piemeklēja 70. gadā) ar vārdiem Mateja 24:6—8 un Lūkas 21:10, 11, var redzēt, ka bads, kari un sērgas plašākā mērogā bija gaidāmi nākotnē. Jēzus vārdi lielākā mērogā piepildās kopš 1914. gada, kad sākās Pirmais pasaules karš.

16.—18. Kādi notikumi risināsies nākotnē?

¹⁶ Jau vairākus gadu desmitus Jehovas liecinieki māca, ka pravietiskās zīmes piepildīšanās mūsdienās liecina par ”lielo bēdu” tuvošanos. Šīs bēdas pieredzēs ļaunā ”cilts”, kas dzīvo pašlaik. Acīmredzot tās sāksies ar kādu notikumu (uzbrukumu visām viltus reliģijām), kas līdzināsies Galla uzbrukumam Jeruzalemei 66. gadā, kad sākās bēdu laiks šīs pilsētas iedzīvotājiem.d Pēc tam (mēs nezinām, pēc cik ilga laika) būs gals, kad iznīcība nāks pār visu pasauli, tāpat kā tā nāca pār Jeruzalemi 70. gadā.

¹⁷ Par notikumiem, kas gaidāmi nākotnē, Jēzus teica: ”Tūdaļ pēc šā laika bēdām [viltus reliģiju iznīcināšanas] saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi kustēsies. Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.” (Mateja 24:29, 30.)

¹⁸ Kā teica Jēzus, ”pēc šā laika bēdām” būs redzamas neparastas parādības debesīs. (Salīdzināt Joēla 3:1—5; 4:15.) Tās ieraudzījuši, Dievam nepaklausīgie cilvēki būs tik pārsteigti un izbiedēti, ka ”vaimanās”. Daudziem ”sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē”. Bet patiesie kristieši jutīsies citādi. Viņi ’cels uz augšu savas galvas, jo viņu pestīšana tuvosies’. (Lūkas 21:25, 26, 28.)

Gaidāmā tiesa

19. Kā var noskaidrot, kad risināsies notikumi, uz kuriem norādīts līdzībā par avīm un āžiem?

¹⁹ Mateja 24:29—31 ir pravietots, ka 1) nāks Cilvēka Dēls, 2) viņš nāks ar lielu godību, 3) kopā ar viņu nāks eņģeļi un 4) viņu redzēs visas ciltis virs zemes. Līdzībā par avīm un āžiem Jēzus minēja tās pašas pravietojuma daļas. (Mateja 25:31—46.) Tātad mēs secinām, ka šajā līdzībā ir runāts par laiku pēc lielo bēdu sākuma, kad Jēzus nāks kopā ar saviem eņģeļiem un sēdīsies tiesneša krēslā. (Jāņa 5:22; Apustuļu darbi 17:31; salīdzināt 1. Ķēniņu 7:7; Daniēla 7:10, 13, 14, 22, 26; Mateja 19:28.) Kas tiks tiesāti, un kāds būs spriedums? Līdzībā ir sacīts, ka Jēzus tiesās visas tautas — tās būs it kā sapulcinātas viņa debesu troņa priekšā.

20., 21. a) Kas gaida cilvēkus, kuri Jēzus līdzībā ir attēloti kā avis? b) Kas gaida tos, kas attēloti kā āži?

²⁰ Cilvēki, kas līdzībā attēloti kā avis, tiks nošķirti Jēzus labajā pusē, tas ir, saņems labvēlīgu spriedumu. Šādu spriedumu viņi saņems tāpēc, ka būs izmantojuši iespējas darīt labu Jēzus brāļiem — ar garu svaidītajiem kristiešiem, kas valdīs Kristus debesu Valstībā. (Daniēla 7:27; Ebrejiem 2:9—3:1.) Mūsdienās ir piepildījies tas, par ko pravietoja Jēzus: miljoniem kristiešu, kas līdzībā attēloti kā avis, pazīst Jēzus garīgos brāļus un atbalsta viņu darbību. Tāpēc ir sapulcināts ”liels pulks” cilvēku, kas, pamatojoties uz Bībelē dotajiem solījumiem, cer palikt dzīvi ”lielajās bēdās” un dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes Dieva Valstības pakļautībā. (Atklāsmes 7:9, 14; 21:3, 4; Jāņa 10:16.)

²¹ Bet āžus gaida pretējs spriedums. Mateja 24:30 ir norādīts, ka cilvēki, kas Jēzus līdzībā attēloti kā āži, ”vaimanās”, redzot Jēzus atnākšanu. Viņiem tiešām būs jābēdājas par savu stāvokli, jo viņi ar savu dzīvi būs apliecinājuši, ka nevēlas uzklausīt Valstības labo vēsti, ka viņi pretojas Jēzus mācekļiem un labprātāk vēlas dzīvot pasaulē, kas iznīkst. (Mateja 10:16—18; 1. Jāņa 2:15—17.) Jēzus, nevis kāds no viņa mācekļiem uz zemes, noteiks, kurš no cilvēkiem ir kā āzis. Jēzus teica, ka cilvēki, kurus viņš atzīs par āžiem, ”ieies mūžīgā sodībā”. (Mateja 25:46.)

22. Par kādu Jēzus pravietojuma detaļu mums vēl jāpadomā?

²² Pēdējā laikā ir ievērojami vairojusies mūsu sapratne par Mateja evaņģēlija 24. un 25. nodaļu. Tomēr ir kāda Jēzus pravietojuma detaļa, kurai mums jāpievērš vēl vairāk uzmanības. Jēzus minēja ”izpostīšanas negantību”, kas stāv ”svētā vietā”, un mudināja savus sekotājus rūpīgi pārdomāt šo vārdu nozīmi un būt gataviem izlēmīgai rīcībai. (Mateja 24:15, 16.) Kas ir ”izpostīšanas negantība”? Kad tā stāv svētā vietā? Kā tā ietekmē mūsu pašreizējo dzīvi un nākotni? Par to tiks runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

◻ Kā pravietojums Mateja 24:4—14 piepildījās pirmajā gadsimtā?

◻ Kā apustuļu laikā piepildījās pravietiskie vārdi no Mateja 24:21, 22 par dienu saīsināšanu un ”miesas” izglābšanu?

◻ Kas bija raksturīgs ”ciltij”, kas minēta Mateja 24:34?

◻ Kā var zināt, ka pravietojumam, ko Jēzus teica Eļļas kalnā, jāpiepildās vēlreiz, daudz plašākā mērogā?

◻ Kad un kā notiks tas, uz ko norādīts līdzībā par avīm un āžiem?

[Attēls 12. lpp.]

Fragments no Tita arkas Romā, uz kura redzams Jeruzalemē iegūtais laupījums

[Norāde par autortiesībām]

Soprintendenza Archeologica di Roma