Palīdzēsim cilvēkiem tuvoties Jehovam
”Neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur mani.” (JĀŅA 14:6, JD)
1. Kādu pavēli Jēzus pēc augšāmcelšanās deva saviem mācekļiem, un kādu darbu ir padarījuši Jehovas liecinieki, paklausot šai pavēlei?
JĒZUS KRISTUS ir pavēlējis saviem sekotājiem: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (Mateja 28:19.) Pēdējos desmit gados Jehovas liecinieki ir palīdzējuši nākt pie Dieva vairāk nekā trīs miljoniem cilvēku, kas ir kristījušies, tā apliecinot, ka ir veltījuši sevi Dievam un apņēmušies pildīt Dieva gribu. Mēs esam ļoti priecīgi, ka varam šiem cilvēkiem palīdzēt tuvoties Dievam. (Jēkaba 4:8.)
2. Lai gan ir kristījies daudz jaunu mācekļu, kas ir noticis dažu pēdējo gadu laikā?
2 Tomēr dažās zemēs, kur ir kristīts daudz jaunu mācekļu, kopējais Valstības sludinātāju skaits nav palielinājies. Protams, jāņem vērā mirstības līmenis, kas katru gadu ir apmēram viens procents. Bet dažu pēdējo gadu laikā diezgan daudzi ir atkrituši no patiesības. Kāpēc tā ir noticis? Šajā un nākamajā rakstā tiks runāts par to, kā cilvēki tuvojas Jehovam un kāpēc daži atkrīt no patiesības.
Sludināšanas mērķis
3. a) Kā Jēzus mācekļiem uzticētais darbs sakrīt ar uzdevumu, ko veic Atklāsmes 14:6 minētais eņģelis? b) Kāds ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā radīt cilvēkos interesi par Valstības vēsti, bet kāda problēma tomēr pastāv?
3 Šajā ’pēdējā beigu laikā’ Jēzus mācekļiem ir uzticēts pienākums piedāvāt cilvēkiem zināšanas par ’valstības evanģēliju’. (Daniēla 12:4; Mateja 24:14.) Viņiem ir tāds pats uzdevums kā eņģelim, kuram ir ”mūžīgs evanģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām”. (Atklāsmes 14:6.) Šajā pasaulē, kur tik daudz uzmanības tiek veltīts laicīgiem mērķiem, viens no labākajiem veidiem, kā radīt cilvēkos interesi par Dieva Valstību un palīdzēt viņiem tuvoties Jehovam, ir pastāstīt par iespēju mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. Tomēr jāpatur prātā, ka cilvēki, kas piebiedrojas Dieva kalpiem tikai tāpēc, lai nokļūtu paradīzē, patiesībā nav stingri nostājušies uz šaurā ceļa, kas ved uz dzīvību. (Mateja 7:13, 14.)
4. Kāds ir mūsu sludināšanas mērķis, saskaņā ar vārdiem, ko teica Jēzus un debesu vidū lidojošais eņģelis?
4 Jēzus sacīja: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Eņģelis, kas lido debesu vidū un kam ir ”mūžīgs evanģēlijs sludināms”, paziņo visiem, kas dzīvo uz zemes: ”Bīstieties Dievu un dodiet viņam godu, jo ir atnākusi viņa tiesas stunda; pielūdziet to, kas radījis debesi un zemi, jūŗu un ūdens avotus.” (Atklāsmes 14:7.) Tātad galvenais labās vēsts sludināšanas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar Jēzus Kristus starpniecību tuvoties Jehovam.
Mūsu līdzdalība Jehovas darbā
5. Kādi Pāvila un Jēzus vārdi liecina, ka darbs, ko mēs darām, ir Jehovas, nevis mūsu darbs?
5 Rakstīdams ar garu svaidītajiem ticības biedriem, apustulis Pāvils minēja ”samierināšanas kalpošanu” un atzīmēja, ka Dievs uz Jēzus Kristus izpirkuma upura pamata samierina cilvēkus ar sevi. Pāvils rakstīja: ”Mēs izpildām sūtību, it kā Dievs pamācītu caur mums. Kristus vietā mēs jūs lūdzam: samierinieties ar Dievu!” Šajos vārdos izskan ļoti iepriecinoša doma. Vienalga, vai mēs esam ar garu svaidītie Kristus sūtņi vai arī viņu pavadoņi, kas cer dzīvot uz zemes, mums vienmēr jāatceras, ka šis ir Jehovas, nevis mūsu darbs. (2. Korintiešiem 5:18—20, JD.) Dievs ir tas, kurš ”velk” pie sevis cilvēkus un māca visus, kas nāk pie Kristus. Jēzus teica: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis, un es viņu celšu augšā pastarā dienā. Ir rakstīts praviešos: Un tie visi būs Dieva mācīti; ikviens, kas Tēvu ir dzirdējis un no viņa mācījies, nāk pie manis.” (Jāņa 6:44, 45.)
6. Kādā veidā Jehova tagad ”sakustina” tautas, un kas dodas uz drošu vietu — viņa pielūgsmes ”namu”?
6 Kā Jehova šajās pēdējās dienās ”velk” pie sevis cilvēkus un atver viņiem ”ticības durvis”? (Apustuļu darbi 14:27; 2. Timotejam 3:1.) Viņš to dara, sūtīdams savus lieciniekus sludināt vēsti par glābšanu un par tiesas spriedumu šai ļaunajai pasaulei. (Jesajas 43:12; 61:1, 2.) Labās vēsts sludināšana ”sakustina” visas zemes tautas un ir drīzā nākotnē gaidāmās tiesas priekšvēstnese. Bet cilvēki, kas ir ”pats dārgākais” Dievam, tiek izvesti no pašreizējās pasaules un dodas uz drošu patvērumu — viņa patiesās pielūgsmes ”namu”. Tā Jehova piepilda pravietiskos vārdus, ko pierakstījis Hagajs: ”Es sakustināšu visas pagānu tautas; tad nāks šurpu viss pats dārgākais no pagānu tautām, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma.” (Hagaja 2:6, 7; Atklāsmes 7:9, 15.)
7. Kā Jehova atver cilvēku sirdi un ”velk” cilvēkus pie sevis un sava Dēla?
7 Jehova atver sirdi šiem dievbijīgajiem cilvēkiem, kas ir ”pats dārgākais no pagānu tautām”, lai tie ieklausītos vārdos, ko stāsta viņa liecinieki. (Hagaja 2:7; Apustuļu darbi 16:14.) Tāpat kā pirmajā gadsimtā, arī mūsdienās Jehova reizēm izmanto eņģeļus, lai aizvestu savus lieciniekus pie godprātīgiem cilvēkiem, kas ir saukuši pēc viņa palīdzības. (Apustuļu darbi 8:26—31.) Kad cilvēki uzzina, kādas brīnišķīgas dāvanas Dievs ir devis ar sava Dēla, Jēzus Kristus, starpniecību, viņus spēcīgi ietekmē Jehovas mīlestība. (1. Jāņa 4:9, 10.) Dievs ”velk” cilvēkus pie sevis un pie sava Dēla, izrādot pret tiem mīlestību un žēlastību. (Jeremijas 31:3.)
Kurus cilvēkus Jehova ”velk” pie sevis?
8. Kādus cilvēkus Jehova ”velk” pie sevis?
8 Jehova ”velk” pie sevis un sava Dēla tos cilvēkus, kas meklē viņu. (Apustuļu darbi 17:27.) Tie ir cilvēki, kuri ”sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek” kristīgajā pasaulē un ne tikai tur vien, bet uz visas zemeslodes. (Ecēhiēla 9:4.) Viņi ”apzinās savas garīgās vajadzības”. (Mateja 5:3, NW.) Viņi ir tie pazemīgie cilvēki, kas mūžīgi dzīvos paradīzē uz zemes. (Cefanjas 2:3.)
9. Kā Jehova redz, kuri cilvēki ir ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”, un kā viņš ”velk” šos cilvēkus pie sevis?
9 Jehova redz, kas ir cilvēka sirdī. Ķēniņš Dāvids to apliecināja sarunā ar savu dēlu Salamanu: ”Tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina itin visus visdažādākos nodomus; ja tu vien Viņu meklēsi, tad Viņš arī tevi atradīs.” (1. Laiku 28:9.) Izvērtējot cilvēka sirds stāvokli un prāta ievirzi, Jehova redz, vai šis cilvēks ir gatavs pieņemt viņa piedāvātos grēku piedošanas pasākumus un iespēju dzīvot mūžīgi viņa taisnīgajā jaunajā pasaulē. (2. Pētera 3:13.) Izmantojot savus vārdus, ko sludina un māca viņa liecinieki, Jehova ”velk” pie sevis un sava Dēla visus, kas ir ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”, un tā šie cilvēki kļūst ticīgi. (Apustuļu darbi 13:48, NW.)
10. Vai tas, ka Jehova dažus cilvēkus ”velk” pie sevis, bet citus ne, liecina par iepriekšnolemtību?
10 Vai tas, ka dažus Jehova ”velk” pie sevis, bet citus ne, nenorāda uz sava veida iepriekšnolemtību? Nē, nekādā gadījumā! Tuvošanās Dievam ir atkarīga no pašu cilvēku tieksmēm. Viņš ciena cilvēku gribas brīvību. Mūsdienās Jehova piedāvā zemeslodes iedzīvotājiem tādu pašu izvēli, kādu viņš piedāvāja izraēliešiem vairāk nekā pirms 3000 gadiem, kad Mozus teica: ”Es šodien esmu nolicis tavā priekšā dzīvību un labumu, nāvi un ļaunumu. [..] Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums; es esmu jūsu priekšā nolicis dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tāpēc izvēlies dzīvību, lai dzīvotu ir tu, ir tavi pēcnācēji. Un mīli to Kungu, savu Dievu, ka tu klausi Viņa balsij un cieši Viņam pieķeries, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu pagarinātājs.” (5. Mozus 30:15—20.)
11. Kā izraēlieši varēja izvēlēties dzīvību?
11 Ievērojiet, ka izraēliešiem izvēlēties dzīvību nozīmēja mīlēt Jehovu, klausīt viņa balsij un cieši viņam pieķerties. Kad Mozus teica tikko citētos vārdus, izraēlieši vēl nebija ieguvuši savā īpašumā Apsolīto zemi. Viņi atradās Moāba līdzenumā un gatavojās šķērsot Jordānu, lai ieietu Kanaānā. Saprotams, izraēliešu domas bija vērstas uz ”labu un plašu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek”, tomēr viņu ilgu piepildījums bija atkarīgs no viņu mīlestības pret Jehovu, no paklausības Jehovam un no tā, cik cieši viņi pieķersies savam Dievam. (2. Mozus 3:8.) Par to nepārprotami liecina Mozus vārdi: ”Es esmu tas, kas tev šodien pavēlu to Kungu, savu Dievu, mīlēt un staigāt Viņa ceļus, pildīt Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ka tu dzīvo un vairojies, un tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī tanī zemē, uz kuŗu tu dodies, lai to iemantotu.” (5. Mozus 30:16.)
12. Kādu pamācību par sludināšanu un cilvēku mācīšanu mēs iegūstam, pārdomājot notikumus izraēliešu vēsturē?
12 Tikko minētie fakti palīdz mums saprast būtisku patiesību par sludināšanu un cilvēku mācīšanu šajā beigu laikā. Mēs paši domājam par paradīzi, kas būs uz zemes nākotnē, un stāstām par to, kad sludinām citiem. Tomēr ne sludinātāji, ne arī tie cilvēki, kam viņi palīdz kļūt par Kristus mācekļiem, nepieredzēs Dieva apsolījumu īstenošanos, ja kalpos Dievam, savtīgu interešu mudināti. Tāpat kā izraēliešiem, gan mums, gan cilvēkiem, kam mēs palīdzam uzzināt patiesību, jāiemācās mīlēt Jehovu, klausīt viņa balsij un cieši pieķerties viņam. Ja mēs sludinot paturēsim prātā šo būtisko patiesību, mēs sadarbosimies ar Dievu, kas ”velk” cilvēkus pie sevis.
Dieva darba biedri
13., 14. a) Kā, saskaņā ar 1. Korintiešiem 3:5—9, mēs kļūstam par Dieva darba biedriem? b) Kam un kāpēc pienākas gods par sludinātāju skaita palielināšanos?
13 Pāvils paskaidroja, kā sludinātāji sadarbojas ar Dievu, runādams par tīruma apstrādāšanu. Viņš rakstīja: ”Kas tad ir Apolls, un kas ir Pāvils? Tik kalpi, ar kuŗu palīdzību jūs kļuvāt ticīgi, ikviens tā, kā tas Kungs viņam devis. Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē. Dēstītājs un laistītājs, abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba. Jo mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aŗamais tīrums, Dieva celtne.” (1. Korintiešiem 3:5—9.)
14 Ja mēs vēlamies būt Dieva darba biedri, mums uzticīgi jāveic pienākums sēt cilvēku sirdī ”vārdu par valstību” un pēc tam attīstīt interesi labi sagatavotu atkārtotu apmeklējumu laikā. Ja zeme, tas ir, cilvēka sirds, ir laba, Jehova parūpēsies, lai no Bībeles patiesības sēklas izaugtu ražīgs augs. (Mateja 13:19, 23.) Viņš tuvinās cilvēku sev un savam Dēlam. Tātad galu galā Valstības sludinātāju skaits palielinās tāpēc, ka Jehova ietekmē cilvēku sirdi, liekot tajā dīgt patiesības sēklai un tuvinot cilvēkus sev un savam Dēlam.
Celtniecība ilgam laikam
15. Ar kādu līdzību Pāvils norādīja uz veidu, kā mēs varam palīdzēt citiem izveidot ticību?
15 Mēs ļoti priecājamies, ka arvien vairāk cilvēku pievienojas Dieva tautai, un mēs vēlamies, lai šie cilvēki nepārstātu mīlēt Jehovu, uzklausīt viņa balsi un turēties pie viņa. Mūs apbēdina tas, ka daži kļūst neaktīvi un atkrīt no patiesības. Ko mēs varētu darīt, lai tā nenotiktu? Kādā citā līdzībā Pāvils norādīja uz paņēmienu, kā mēs varam palīdzēt citiem cilvēkiem izveidot ticību. Viņš rakstīja: ”Citu pamatu neviens nevar likt, kā to, kas jau ir likts, proti Jēzus Kristus. Bet ja kas ceļ uz šā pamata zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, koku, sienu vai salmus, katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un kāds kuŗa darbs ir, to uguns pārbaudīs.” (1. Korintiešiem 3:11—13.)
16. a) Kādas atšķirīgas domas Pāvils paskaidroja ar minētajām līdzībām? b) Kādā gadījumā tas, ko mēs ceļam, būs nekvalitatīvs un ugunsnedrošs?
16 Stāstīdams par tīrumu, Pāvils norādīja, ka izaugsme ir atkarīga no sēšanas, regulāras laistīšanas un Dieva svētības. Otrajā no minētajām līdzībām apustulis norādīja uz kristieša atbildību par to, kas vēlāk notiek ar viņa darbu. Vai kristietis ir cēlis uz droša pamata un no labiem materiāliem? Pāvils brīdināja: ”Katrs lai pielūko, kā viņš to ceļ.” (1. Korintiešiem 3:10.) Vai mēs, izraisījuši cilvēka interesi ar vēsti par mūžīgu dzīvi paradīzē, mācām viņam tikai Rakstu pamatpatiesības un turpmāk galveno uzmanību pievēršam tam, kas jādara, lai saņemtu mūžīgu dzīvi? Vai pietiktu ar to, ka mēs mācītu cilvēkam: ”Ja jūs vēlaties mūžīgi dzīvot paradīzē, jums jāstudē Bībele, jāapmeklē sapulces un jāsludina.” Ja mēs mācām cilvēku šādi, mēs neceļam viņa ticību uz stingra pamata un tas, ko mēs uzceļam, var neizturēt grūtības un laika pārbaudi. Ja mēs cenšamies tuvināt cilvēkus Jehovam, piedāvājot iespēju dzīvot paradīzē kā atalgojumu par nedaudziem gadiem, kas pavadīti kalpošanā viņam, tad mēs celtniecībā izmantojam ”koku, sienu vai salmus”.
Mīlestība pret Dievu un Kristu
17., 18. a) Kas ir nepieciešams cilvēkam, lai viņa ticība pastāvētu? b) Ko mēs varam darīt, lai Kristus ”iemājotu” cilvēka sirdī?
17 Lai ticība būtu pastāvīga, tās pamatā jābūt personiskām attiecībām ar Jehovu caur Jēzu Kristu. Mēs, nepilnīgi cilvēki, mierīgas attiecības ar Dievu varam izveidot vienīgi ar viņa Dēla starpniecību. (Romiešiem 5:10.) Atcerēsimies, ko teica Jēzus: ”Neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani.” Kad palīdzam citiem veidot ticību, mums jāatceras, ka ”citu pamatu neviens nevar likt, kā to, kas jau ir likts, proti Jēzus Kristus”. Bet ko nozīmē likt šādu pamatu? (Jāņa 14:6; 1. Korintiešiem 3:11.)
18 Celt uz Kristus pamata nozīmē mācīt cilvēku tā, lai viņam veidotos dziļa mīlestība pret Jēzu, kura rodas, pilnībā izprotot Jēzus — mūsu Izpircēja, draudzes Galvas, mīlošā Augstā Priestera un valdošā Ķēniņa — nozīmi. (Daniēla 7:13, 14; Mateja 20:28; Kolosiešiem 1:18—20; Ebrejiem 4:14—16.) Mums jāpalīdz cilvēkam uztvert Jēzu tik reāli, ka Jēzus it kā iemājotu viņa sirdī. Mūsu lūgšanām par tiem, kas studē Bībeli, jābūt tādām, kāda bija Pāvila lūgšana par Efesas kristiešiem: ”Es loku savus ceļus tā Tēva priekšā, ..lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā.” (Efeziešiem 3:14—17.)
19. Kam būtu jānotiek, kad Bībeles skolnieku sirdī izveidojas mīlestība pret Kristu, un kas mums viņiem jāiemāca?
19 Ceļot tā, lai Bībeles skolnieku sirdī rastos mīlestība pret Kristu, mēs viņiem palīdzam veidot arī mīlestību pret Dievu Jehovu. Jēzus mīlestība, sapratne un līdzjūtība ir precīzs Jehovas īpašību atspoguļojums. (Mateja 11:28—30; Marka 6:30—34; Jāņa 15:13, 14; Kolosiešiem 1:15; Ebrejiem 1:3.) Tātad, iepazīstot un iemīlot Jēzu, cilvēki iepazīst un iemīl Jehovu.a (1. Jāņa 4:14, 16, 19.) Mūsu pienākums ir iemācīt Bībeles skolniekiem, ka, tieši pateicoties Jehovam, Kristus ir tik daudz paveicis cilvēces labā un tāpēc Jehova — ”mūsu pestītājs” — ir cienīgs saņemt pateicību, slavinājumu un pielūgsmi. (Psalms 68:20, 21; Jesajas 12:2—5; Jāņa 3:16; 5:19.)
20. a) Kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem tuvoties Dievam un viņa Dēlam? b) Par ko tiks runāts nākamajā rakstā?
20 Mums, Dieva darba biedriem, jāpalīdz cilvēkiem tuvoties viņam un viņa Dēlam — jāpalīdz cilvēkiem veidot sirdī mīlestību un ticību. Ja mēs to darīsim, Jehova cilvēkiem kļūs reāls. (Jāņa 7:28, NW.) Ar Kristus starpniecību cilvēkiem izveidosies tuvas attiecības ar Dievu, un viņi mīlēs Dievu un būs viņam uzticīgi. Mīlestība radīs viņos apņemšanos kalpot Jehovam neierobežotu laiku, un viņiem būs stipra ticība, ka brīnišķīgie Jehovas nodomi noteiktā laikā īstenosies. (Raudu Dziesmas 3:24—26; Ebrejiem 11:6.) Tomēr, palīdzot citiem veidot ticību, cerību un mīlestību, mums jāveido arī sava ticība, lai tā būtu kā pamatīgi būvēts kuģis, kas spēj izturēt spēcīgas vētras. Par to tiks runāts nākamajā rakstā.
[Zemsvītras piezīme]
a Brīnišķīgs līdzeklis, kas palīdz iepazīt Jēzu un viņa Tēvu, Jehovu, ir grāmata Izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis, ko izdevusi Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc.
Atkārtošanai
◻ Kā mēs bieži izraisām cilvēku interesi par Valstības vēsti, bet no kā mums jāuzmanās?
◻ Kādus cilvēkus Jehova ”velk” pie sevis un sava Dēla?
◻ No kā bija atkarīga izraēliešu ieiešana Apsolītajā zemē, un ko mēs no tā mācāmies?
◻ Kā mēs palīdzam cilvēkiem tuvoties Jehovam un viņa Dēlam?
[Attēls 10. lpp.]
Mēs piedāvājam cilvēkiem cerību dzīvot mūžīgi paradīzē, tomēr mūsu galvenais mērķis ir tuvināt viņus Jehovam
[Attēli 13. lpp.]
Atkārtotie apmeklējumi ir sekmīgi tad, ja mēs tiem pienācīgi sagatavojamies