”Enkurs” — cerība, un virzītājspēks — mīlestība

”Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.” (1. KORINTIEŠIEM 13:13)

 1. Kādu brīdinājumu izteica apustulis Pāvils?

APUSTULIS Pāvils brīdināja, ka mūsu ticība, līdzīgi kuģim, var iet bojā. Apustulis minēja ’ticību un labu sirdsapziņu, ko daži bija atmetuši, un tā viņu ticības laiva bija sadragāta’. (1. Timotejam 1:19.) Mūsu ēras pirmajā gadsimtā laivas un jūras kuģus taisīja no koka. To izturība bija atkarīga no kokmateriālu kvalitātes un kuģu būvētāju prasmes.

 2. Kāpēc mūsu ”ticības kuģim” jābūt izturīgam, un kas mums jādara, lai tas tāds būtu?

² Mūsu ”ticības kuģim” jāpeld nemierīgajos cilvēces ūdeņos. (Jesajas 57:20; Atklāsmes 17:15.) Tāpēc tam jābūt labi būvētam, un ”ticības kuģa” izturība ir atkarīga no mums pašiem. Kad jūdu un romiešu pasaules ”jūra” kļuva īpaši nemierīga, Jūda rakstīja kristiešiem: ”Mīļotie, stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā. Un pasargait sevi Dieva mīlestībā, gaidīdami mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, lai iemantotu mūžīgo dzīvību.” (Jūdas 20, 21.) Tā kā Jūda minēja arī ”ticību, kas svētiem reiz uzticēta”, vārdi ’visusvētākā ticība’, iespējams, ir attiecināti uz visām kristīgajām mācībām kopumā, tātad arī uz labo vēsti par glābšanu. (Jūdas 3.) Kristus ir šīs ticības pamats. Lai mēs stingri turētos pie patiesās kristiešu ticības, mums nepieciešama stipra ticība.

Grūtības, ko rada vēršanās pret sektām

 3. Kā daži izmanto cilvēku bailes no sektām?

³ Pēdējos gados ir bijuši vairāki slepkavību, teroristisku uzbrukumu un grupveida pašnāvību gadījumi, kuros bijušas iesaistītas ezoteriskas sektas. Nav grūti saprast godprātīgu politiķu un citu sabiedrības locekļu vēlēšanos aizsargāt no bīstamu sektu ietekmes nevainīgus cilvēkus, it sevišķi nepilngadīgus bērnus. ”Šās pasaules dievs”, kurš neapšaubāmi ir šo briesmīgo noziegumu izraisītājs, izmanto cilvēku bailes no sektām, lai vērstos pret Jehovas kalpiem. (2. Korintiešiem 4:4; Atklāsmes 12:12.) Ir cilvēki, kas izmanto šādu situāciju un rada pretestību mūsu darbam. Dažās valstīs viņi ir uzsākuši kampaņas, kuru mērķis it kā ir aizsargāt cilvēkus no ”bīstamām sektām”, taču viņi par bīstamiem kļūdaini dēvē Jehovas lieciniekus, netiešā veidā apvainojot mūs dažādos noziegumos. Šī iemesla dēļ dažās Eiropas zemēs sludināt pa mājām ir kļuvis grūtāk un daļa cilvēku, kas studēja Bībeli, vairs nevēlas to darīt. Tas savukārt ir nelabvēlīgi ietekmējis dažus mūsu brāļus.

 4. Kāpēc pretestībai nevajadzētu atņemt mums drosmi?

⁴ Pretestībai būtu nevis jāatņem mums drosme, bet gluži otrādi — jāstiprina pārliecība, ka mēs turamies pie patiesi kristīgas ticības. (Mateja 5:11, 12.) Agrīnā kristiešu draudze tika saukta par sektu, kuras locekļi musinot cilvēkus un kurai ”visur pretojas”. (Apustuļu darbi 24:5; 28:22.) Bet apustulis Pēteris iedrošināja ticības biedrus, rakstīdams: ”Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties.” (1. Pētera 4:12, 13.) Un viens no pirmā gadsimta vadošās padomes locekļiem rakstīja: ”Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana sagādā izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim, un jums nebūtu nekāda trūkuma.” (Jēkaba 1:2—4.) Spēcīga pretestība — līdzīgi vētrai, kuras laikā kļūst redzams, cik izturīgs ir kuģis, — parāda, kādi ir mūsu ticības trūkumi.

Pārbaudījumi rada izturību

 5. Kas mums nepieciešams, lai mēs būtu droši, ka mūsu ticība paliks stipra arī pārbaudījumu laikā?

⁵ Par savu izturību un ticības stabilitāti kristieši var būt droši tikai pēc tam, kad viņi ir pārcietuši pārbaudījumu ”vētras”. Sabangotā jūrā mūsu izturība ’parādīsies darbā līdz galam’ vienīgi tad, ja mēs būsim ’pilnīgi caurcauri un mums nebūs nekāda trūkuma’, arī ticības trūkuma. Pāvils rakstīja: ”Visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās, bailēs.” (2. Korintiešiem 6:4.)

 6. Kāpēc mums jābūt priecīgiem arī ciešanās, un kā tas stiprina mūsu cerību?

⁶ Pārbaudījumu vēji, kas reizēm gadās mūsu ceļā, rada lielisku iespēju pierādīt, ka mūsu ”ticības kuģis” ir izturīgs un stabils. Kristiešiem, kas dzīvoja Romā, Pāvils rakstīja: ”Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība — pastāvību, pastāvība — cerību, bet cerība nepamet kaunā.” (Romiešiem 5:3—5.) Paliekot nelokāmi pārbaudījumos, mēs iemantojam Jehovas labvēlību. Un tas stiprina mūsu cerību.

Kāpēc dažu ”ticības kuģis” tiek sadragāts

 7. a) Kā, spriežot pēc Pāvila vārdiem, dažu ”ticības laiva” bija sadragāta? b) Kā mūsdienās daži ir nomaldījušies no patiesības?

⁷ Rakstīdams, ka ”ticības laiva” var tikt sadragāta, Pāvils domāja par dažiem kristiešiem, kas bija ”atmetuši” savu labo sirdsapziņu un zaudējuši ticību. (1. Timotejam 1:19.) Tādi bija Himenējs un Aleksandrs, kuri bija noklīduši no patiesības un zaimoja Dievu, tā kļūdami par atkritējiem. (1. Timotejam 1:20; 2. Timotejam 2:17, 18.) Mūsdienās atkritēji, kas ir aizgājuši no patiesības, ar vārdiem sit ”uzticīgo un gudro kalpu”, tā izpauzdami savu naidu pret tiem, no kā reiz ir saņēmuši garīgo barību. Daļa atkritēju ir kā ”ļaunais kalps”, kas saka: ”Mans kungs kavējas nākt.” (Mateja 24:44—49; 2. Timotejam 4:14, 15.) Viņi neatzīst, ka tuvojas pašreizējās ļaunās pasaules gals, un kritizē kalpa grupu, kas saglabā garīgo modrību un mudina Jehovas tautu palikt nomodā. (Jesajas 1:3.) Atkritēji ”sagroza dažiem ticību” un panāk, ka to ”ticības laiva” tiek sadragāta. (2. Timotejam 2:18.)

 8. Kāpēc dažu kristiešu ”ticības kuģis” ir sadragāts vai nogrimis?

⁸ Dažu kristiešu ”ticības kuģis” tiek sadragāts tāpēc, ka viņi, ”atmetuši” savu sirdsapziņu, sāk dzīties pēc šīs pasaules baudām un dzīvot netikli. (2. Pētera 2:20—22.) Citu ”ticības kuģis” nogrimst tāpēc, ka jaunā pasaule, viņuprāt, vēl ir ļoti tālu. Nespēdami izskaitļot atsevišķu pravietojumu piepildīšanās laiku un atlikdami Jehovas dienu savā prātā uz tālu nākotni, viņi pamet patieso pielūgsmi. (2. Pētera 3:10—13; 1. Pētera 1:9.) Nepaiet ilgs laiks, kad viņi jau ir atgriezušies tumšajos un nemierīgajos pašreizējās pasaules ūdeņos. (Jesajas 17:12, 13; 57:20.) Daļa cilvēku, kas pārstāj biedroties ar kristiešu draudzi, joprojām uzskata, ka kristiešu draudzē ir patiesā reliģija. Taču viņiem acīmredzot trūkst pacietības un izturības, lai gaidītu jauno pasauli, ko apsolījis Dievs Jehova. Iespēja dzīvot paradīzē nav īstenojusies tik ātri, kā viņi ir vēlējušies.

 9. Kā rīkojas daļa kristiešu, un kas mums tāpēc jāpārdomā?

⁹ Dažās pasaules zemēs kāda daļa kristiešu ir nolaiduši zemāk sava ”ticības kuģa” buras. Viņu kuģis joprojām atrodas virs ūdens, taču tas nevis pārvietojas ar pārliecinošu ticību, bet nesteidzīgi dreifē. Būdami pārliecināti, ka drīz varēs dzīvot paradīzē, daži kristieši nav žēlojuši spēkus, lai sasniegtu šo mērķi, — viņi ir dedzīgi sludinājuši un apmeklējuši visas sapulces un kopsanāksmes. Tagad, uzskatīdami, ka viņu cerību īstenošanās ir tālākā nākotnē, nekā viņi bija domājuši, šie kristieši vairs nav gatavi nest tādus upurus. Par to liecina mazāka aktivitāte sludināšanā, neregulāri sapulču apmeklējumi un nevēlēšanās būt klāt visu kopsanāksmes laiku. Ir kristieši, kas vairāk laika sākuši veltīt izklaidei un materiālo labumu uzkrāšanai. Minētie fakti liek pārdomāt, kas ir galvenais mūsu dzīvē, ņemot vērā, ka mēs sevi esam veltījuši Jehovam. Vai dedzība kalpošanā ir atkarīga no tā, cik drīz uz zemes būs paradīze?

Cerība salīdzināta ar enkuru

10., 11. Ar ko Pāvils salīdzināja mūsu cerību, un kāpēc šāds salīdzinājums ir ļoti trāpīgs?

¹⁰ Pieminējis Jehovas solījumu dot svētības ar Ābrahāma starpniecību, apustulis Pāvils paskaidroja, ka Dievs to ”ir apstiprinājis ar zvērestu, lai šīs divas negrozāmās lietas [Dieva vārds un zvērests] — un Dievam taču nebija iespējams melot — būtu par stipru paskubinājumu mums, kas esam meklējuši glābiņu, satveŗot gaidāmo cerību. Tā mums ir par drošu un stipru dvēseles enkuru.” (Ebrejiem 6:17—19; 1. Mozus 22:16—18.) Ar garu svaidītajiem kristiešiem ir cerība saņemt nemirstību un dzīvot debesīs. Mūsdienās lielum lielajam vairākumam Jehovas kalpu ir brīnišķīga cerība dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. (Lūkas 23:43, NW.) Bez šīs cerības ticība nav iespējama.

¹¹ Enkurs ir ierīce, kas nepieciešama kuģa drošībai, — bez tā nevar iztikt, kad kuģis jānotur uz vietas. Neviens jūrnieks nebrauktu ārā no ostas, ja kuģim nebūtu enkura. Pāvils vairākkārt bija cietis kuģu katastrofās, tāpēc viņš labi zināja, ka jūrasbraucēju dzīvība bieži vien ir atkarīga no kuģa enkura. (Apustuļu darbi 27:29, 39, 40; 2. Korintiešiem 11:25.) Pirmajā gadsimtā kuģiem nebija dzinēju, kas ļautu mainīt kursu pēc vajadzības. Uz daudziem kara kuģiem bija airētāji, taču lielākoties pārvietošanās pa jūru bija atkarīga no vēja. Ja kuģis draudēja uzskriet klintīm, vienīgais glābiņš bija izmest enkuru un gaidīt vētras beigas cerībā, ka enkurs stingri turēsies jūras dibenā. Tāpēc Pāvils kristieša cerību salīdzināja ar ”drošu un stipru dvēseles enkuru”. (Ebrejiem 6:19.) Kad mūsu ceļā gadās pretestības vētras vai kādas citas grūtības, brīnišķīgā cerība ir kā enkurs, kas notur mūs, dzīvās dvēseles, un neļauj mums uzskriet uz bīstamajiem šaubu sēkļiem vai atkrišanas klintīm. (Ebrejiem 2:1; Jūdas 8—13, NW.)

12. Ko mēs varam darīt, lai neatkāptos no Jehovas?

¹² Pāvils brīdināja ebreju kristiešus: ”Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva.” (Ebrejiem 3:12.) Vārds ”atkāpties” norāda uz atkrišanu. Mēs varam nepieļaut šādu nelaimi. Ticība un cerība mums palīdz saglabāt uzticību Jehovam pat visgrūtākajos pārbaudījumos. (5. Mozus 4:4; 30:19, 20.) Mūsu ticība nedrīkst būt ”laiva”, kuru šurpu turpu svaida atkritēju mācības. (Efeziešiem 4:13, 14.) Ja cerība mums ir kā enkurs, mēs varam uzticami kalpot Jehovam un spējam pārciest pārbaudījumu ”vētras”, kas gadās mūsu dzīvē.

Virzītājspēks — mīlestība un svētais gars

13., 14. a) Kāpēc nepietiek tikai ar cerības ”enkuru”? b) Kādam jābūt galvenajam iemeslam, kāpēc mēs svēti kalpojam Jehovam, un kāpēc tam jābūt galvenajam?

¹³ Kristietis nevar tuvoties jaunajai pasaulei, ja vienīgais iemesls, kāpēc viņš kalpo Jehovam, ir vēlēšanās dzīvot mūžīgi paradīzē. Cerības ”enkurs” ir nepieciešams stabilitātei, tomēr bez cerības un ticības kristietim ir vajadzīgs arī virzītājspēks — mīlestība. Pāvils uzsvēra šo faktu, rakstīdams: ”Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.” (1. Korintiešiem 13:13.)

¹⁴ Galvenajam iemeslam, kāpēc mēs veicam svēto kalpošanu, jābūt dziļai mīlestībai pret Jehovu — mīlestībai, kas veidojas, uzzinot par viņa neizmērojamo mīlestību pret mums. Apustulis Jānis rakstīja: ”Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu. Mīlēsim, jo viņš ir mūs pirmais mīlējis.” (1. Jāņa 4:8, 9, 19.) Pateicības jūtu mudinātiem, mums vispirms jādomā nevis par mūsu glābšanu, bet par to, kā tiks paaugstināts Jehovas svētais vārds un attaisnota viņa augstākā vara.

15. Kā mūsu mīlestība pret Jehovu ir saistīta ar jautājumu par viņa augstāko varu?

¹⁵ Jehova vēlas, lai mēs kalpotu viņam tāpēc, ka mīlam viņu, nevis tikai paradīzi. Bībeles enciklopēdijā Insight on the Scriptures (Rakstu izpratne)a ir atzīmēts: ”Jehova ir gandarīts par to, ka viņa augstākā vara un šīs varas atbalsts no viņa radīto būtņu puses pamatojas vispirms uz mīlestību. Viņš vēlas vienīgi tos, kas mīl viņa augstāko varu viņa brīnišķīgo īpašību dēļ un kam viņa augstākā vara ir svarīgāka par visu citu tāpēc, ka tā tiek īstenota taisnīgi. (1Ko 2:9.) Tie vēlas pakļauties viņa augstākajai varai, nevis mēģina būt neatkarīgi, jo pazīst viņu un zina par viņa mīlestību, taisnību un gudrību, kuras, kā tie atzīst, ir neizmērojami lielākas nekā pašiem. (Ps 84:11, 12.)” (2. sējums, 275. lappuse.)

16. Kāpēc mīlestība pret Jēzu ir svarīgs spēks mūsu dzīvē?

¹⁶ Kristieši mīl arī Jēzu, jo novērtē viņa mīlestību pret cilvēkiem. Pāvils rakstīja: ”Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam: tā kā viens ir miris par visiem, tā tad visi ir miruši. Un viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.” (2. Korintiešiem 5:14, 15.) Kristus ir tas pamats, uz kura veidojas mūsu garīgā dzīve, ticība un cerība. Mīlestība pret Kristu Jēzu stiprina mūsu cerību un ticību, it sevišķi grūtu pārbaudījumu brīžos. (1. Korintiešiem 3:11; Kolosiešiem 1:23; 2:6, 7.)

17. Kādu spēku mums dod Jehova, un kā šī spēka nozīme ir uzsvērta Apustuļu darbos 1:8 un Efeziešiem 3:16?

¹⁷ Mīlestība pret Dievu un viņa Dēlu ir galvenais virzītājspēks kristiešu dzīvē, tomēr Jehova mums dod vēl kaut ko — kaut ko tādu, kas mudina mūs rīkoties, aktivizē un stiprina mūs, lai mēs varētu viņam nepārtraukti kalpot. Jehova mums dod savu darbīgo spēku, savu svēto garu. Ar vārdu ”gars” tulkotie senebreju un grieķu vārdi pamatā tika attiecināti uz gaisa kustību, piemēram, vēju. Kuģi, ar kuriem ceļoja Pāvils, sasniedza galamērķi, izmantojot neredzamo vēja spēku. Lai mūsu ”ticības laiva” ietu uz priekšu kalpošanā Jehovam, mums nepieciešama mīlestība un Dieva neredzamā darbīgā spēka palīdzība. (Apustuļu darbi 1:8; Efeziešiem 3:16.)

Dosimies pretī mūsu mērķim

18. Kas mums palīdzēs pārciest ticības pārbaudījumus?

¹⁸ Pirms mēs nokļūsim jaunajā pasaulē, mūsu ticība un mīlestība droši vien tiks nopietni pārbaudīta. Bet Jehova mums ir devis ”drošu un stipru dvēseles enkuru” — mūsu brīnišķīgo cerību. (Ebrejiem 6:19; Romiešiem 15:4, 13.) Mēs varam izturēt pretestību un citas grūtības, ja esam droši ”noenkurojušies” ar šo cerību. Kad viena vētra ir garām un nākamā vēl nav sākusies, darīsim visu iespējamo, lai stiprinātu savu cerību un ticību.

19. Kas mums jādara, lai mūsu ”ticības kuģis” turpinātu savu ceļu un mēs sasniegtu Dieva jauno pasauli?

¹⁹ Pirms Pāvils minēja ”dvēseles enkuru”, viņš rakstīja: ”Mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam, ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus.” (Ebrejiem 6:11, 12.) Ja mēs ļausim, lai mūs vada mīlestība pret Jehovu un viņa Dēlu un lai mūs stiprina svētais gars, tad mūsu ”ticības kuģis” turpinās savu gaitu un galu galā mēs sasniegsim Dieva apsolīto jauno pasauli.

[Zemsvītras piezīmes]

Atkārtošanai

◻ Kādu brīdinājumu Pāvils izteica attiecībā uz mūsu ticību?

◻ Kādā veidā dažu kristiešu ”ticības laiva” ir sadragāta, un kāpēc daļa kristiešu ir palēninājuši savu gaitu?

◻ Ar kādu Dievam tīkamu īpašību mums jāpapildina sava ticība?

◻ Kas mums palīdzēs sasniegt Dieva apsolīto jauno pasauli?

[Attēls 16. lpp.]

Mūsu ”ticības kuģim” jābūt labi būvētam, lai tas varētu izturēt pārbaudījumu ”vētras”

[Attēls 17. lpp.]

Mūsu ticība var ciest katastrofu

[Attēls 18. lpp.]

Cerība ir kristiešu dzīves ”enkurs”