Laulība un bērni beigu laikā

”Laiks ir īss.” (1. KOR. 7:29.)

 1. a) Kādas pārmaiņas ir notikušas tagadējos ”grūtajos laikos”? b) Kā mūs skar izmaiņas sabiedrībā?

BĪBELĒ bija pravietots, ka ”laiku beigās” notiks daudz karu un zemestrīču un cilvēki cietīs no bada un sērgām. (Dan. 8:17, 19; Lūk. 21:10, 11.) Tāpat Bībelē var lasīt, ka šajā kritiskajā cilvēces vēstures posmā, kas nosaukts par ”grūtiem laikiem”, risināsies lielas pārmaiņas pašā sabiedrībā un no tā cietīs ģimenes. (2. Tim. 3:1—4.) Kā tas skar mūs? Minētās pārmaiņas ir tik plašas un spēcīgas, ka tās var iespaidot kristiešu viedokli par laulību un bērniem.

 2. Kādi uzskati par laulību un šķiršanos pasaulē ir izplatīti?

² Mūsdienās panākt laulības šķiršanu kļūst arvien vieglāk, šķiršanās ir ļoti izplatīta, un daudzās valstīs ir krasi pieaudzis šķirtu laulību skaits. Taču mums jāpatur prātā, ka Dieva Jehovas viedoklis par laulību un šķiršanos ir pilnīgi citāds, nekā parasti ir cilvēkiem pasaulē. Kāds ir viņa viedoklis?

 3. Kāds ir Jehovas un Jēzus Kristus viedoklis par laulību?

³ Dievs Jehova prasa, lai laulātie būtu uzticīgi viens otram un pildītu to, ko ir solījuši, stājoties laulībā. Kad Jehova savienoja laulības saitēm pirmos divus cilvēkus, viņš teica, ka ”vīrs.. pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu”. Vēlāk šos vārdus atkārtoja Jēzus Kristus un norādīja: ”Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” Pēc tam Jēzus piebilda: ”Kas no savas sievas šķiras, ja ne nešķīstības [”netiklības”, LB-65r] dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību.” (1. Moz. 2:24; Mat. 19:3—6, 9.) Tātad Jehova un Jēzus uzskata laulību par savienību uz mūžu, kura beidzas tikai ar dzīvesbiedra nāvi. (1. Kor. 7:39.) Tā kā laulība ir svēta, pret šķiršanos nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Kā redzams Bībelē, Jehova ienīst tādu laulības šķiršanu, kurai nav uz Bībeli balstīta pamatojuma.a (Nolasīt Maleahija 2:13—16; 3:6.)

Nopietna attieksme pret laulību

 4. Kāpēc daži gados jauni kristieši nožēlo, ka ir steigušies apprecēties?

⁴ Mēs dzīvojam bezdievīgā pasaulē, kurā uzmanība nemitīgi tiek pievērsta seksam, un ik dienu mums jāredz kaut kas tāds, kas uzsver jutekliskumu. Tas viss mūs neizbēgami iespaido, bet īpaši tas var ietekmēt jauniešus. Kā jārīkojas gados jaunajiem kristiešiem, kad viņi sastopas ar šo nelabvēlīgo ietekmi, kas var ierosināt seksuālas vēlmes pat pret viņu pašu gribu? Daļa jauniešu domā, ka to var atrisināt, agri apprecoties, — viņi cer, ka laulība viņiem palīdzēs izvairīties no netiklības. Taču nepaiet ilgs laiks, un daudzi nožēlo savu lēmumu. Kad pirmā jūsma ir pārgājusi, viņi aptver, ka viņiem ar dzīvesbiedru ikdienas jautājumos ir maz kopīga. Ir skaidrs, ka šādas ģimenes gaida nopietnas grūtības.

 5. Kas var palīdzēt saglabāt laulību? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.)

⁵ Ja esi precējies ar cilvēku — pat kristieti —, kas izrādās citāds, nekā esi domājis, dzīve noteikti nav viegla. (1. Kor. 7:28.) Tomēr, lai cik grūta būtu situācija, patiesie kristieši neuzskata, ka šķiršanās, kurai nav uz Bībeli pamatota iemesla, ir pieņemams risinājums nelaimīgai laulībai. Tie, kas pūlas saglabāt laulību tāpēc, ka ir apņēmušies pildīt savu solījumu, ir pelnījuši kristiešu draudzes cieņu un mīlestības pilnu palīdzību.b

 6. Par ko gados jauniem kristiešiem būtu jādomā, kad viņi apsver iespēju nodibināt ģimeni?

⁶ Jauniem neprecētiem kristiešiem jautājums par stāšanos laulībā būtu jāpārdomā nopietni. Viņi var izvairīties no daudziem sirdēstiem, ja pagaida, kamēr ir fiziski, garīgi un emocionāli nobrieduši laulībai, un tikai tad sāk ar kādu draudzēties. Protams, Bībelē nav norādīts, kādā vecumā drīkst precēties, tomēr no tās izriet, ka būtu labi pagaidīt dažus gadus, kamēr paiet laiks, kad tieksme pēc fiziskas tuvības ir ļoti spēcīga.c Kāpēc nebūtu jāsteidzas? Tāpēc, ka spēcīga dzimumtieksme traucē pieņemt saprātīgus lēmumus un nepārdomātie lēmumi vēlāk var izraisīt daudz sāpju. Bībelē lasāmie Jehovas padomi par laulību ir doti, lai mēs būtu laimīgi. (Nolasīt Jesajas 48:17, 18.)

Nopietna attieksme pret bērniem

 7. Ko pieredz daudzas jaunas ģimenes, un kāpēc tas rada spriedzi abu laulāto attiecībās?

⁷ Daudzās ģimenēs, kur vīrs un sieva ir apprecējušies pavisam jauni, drīz vien piedzimst bērns. Viņiem nav bijis pietiekami laika, lai kārtīgi iepazītu vienam otru, kad jau ir jārūpējas par bērnu, kas prasa uzmanību augu diennakti. Ir pilnīgi dabiski, ka mazulis kļūst par galveno mātes rūpju un uzmanības objektu, bet jaunajā tēvā tas var radīt greizsirdību. Turklāt negulētās naktis tikai vairo jauno vecāku nogurumu, kas izraisa papildu spriedzi abu attiecībās. Viņi pēkšņi saprot, ka pēc bērna piedzimšanas ir zaudējuši savu agrāko brīvību, jo vairs nevar darīt daudz ko tādu, ko agrāk bija pieraduši darīt, un nevar arī tik viegli kā agrāk kaut kur doties. Kas viņiem var palīdzēt šādā situācijā?

 8. Kā vecākiem jāizturas pret savu pienākumu audzināt bērnus, un kāpēc?

⁸ Tāpat kā pret laulību, arī pret iespēju būt vecākiem ir jāizturas nopietni — bērnu audzināšana ir godpilns, Dieva uzticēts pienākums. Lai cik lielas pārmaiņas kristiešu ģimenes dzīvē izraisa bērna piedzimšana, abiem vecākiem jāpūlas krietni pildīt savu uzdevumu. Tā kā spēju radīt bērnus cilvēkiem ir devis Dievs, vecākiem bērni ir jāuzskata par viņa dāvanu. (Ps. 127:3.)

 9. a) Ar ko ir saistīta bērna audzināšana? b) Ko vīrs var darīt, lai palīdzētu sievai saglabāt ciešas attiecības ar Dievu?

⁹ Bērna audzināšana nozīmē, ka vecākiem daudzus gadus ir jābūt gataviem uzupurēties un veltīt bērnam ļoti daudz laika un spēka. Vīram ir jāsaprot, ka vairākus gadus pēc bērna piedzimšanas sievai kristiešu sapulcēs būs grūti koncentrēt uzmanību un ka viņai būs arī mazāk iespēju pašai studēt Bībeli un to pārdomāt. Šādas pārmaiņas var vājināt viņas attiecības ar Dievu. Ja abi vecāki nopietni izturas pret saviem pienākumiem, vīrs dara visu, kas ir viņa spēkos, lai palīdzētu sievai rūpēties par mazuli. Ja sieva sapulcē kaut ko nav dzirdējusi, vīrs var pēc tam mājās viņai to atstāstīt. Tāpat viņš var gādāt, lai sievai būtu iespējams pietiekamā mērā piedalīties Valstības sludināšanā. (Nolasīt Filipiešiem 2:3, 4.)

10., 11. a) Kā iemācīt bērnus ”būt paklausīgiem tam Kungam”? b) Par ko daudzi kristīgi vecāki ir pelnījuši uzslavu?

¹⁰ Vecāku pienākumos ietilpst daudz vairāk nekā tikai bērna nodrošināšana ar uzturu, apģērbu, pajumti un rūpes par viņa veselību. Tā kā tagad ir beigu laiks, bērni jau no mazotnes ir jāmāca, pēc kādiem morāles principiem dzīvot. Bērniem jāmācās ”būt paklausīgiem tam Kungam”. (Efez. 6:4.) Vecākiem jācenšas viņos ieaudzināt uzskatus, kas ir saskaņā ar Jehovas domām, un tas ir jāsāk jau pavisam agrā bērnībā un jāturpina arī grūtajos pusaudža gados. (2. Tim. 3:14, 15.)

¹¹ Kad Jēzus lika saviem sekotājiem ”darīt par mācekļiem visas tautas”, viņš noteikti domāja arī to, ka vecākiem ir jāpalīdz bērniem kļūt par Jēzus mācekļiem. (Mat. 28:19, 20.) Tas nav viegli, jo pasaule ļoti ietekmē bērnus un jauniešus. Tāpēc tie vecāki, kas ir izaudzinājuši bērnus par kristiešiem, ir pelnījuši sirsnīgu uzslavu no draudzes locekļiem. Viņi ar savu ticību un centību vecāku pienākumu pildīšanā ir ”uzvarējuši” pasaules ietekmi. (1. Jāņa 5:4.)

Neprecējušies vai bez bērniem cēla mērķa labad

12. Kāpēc daudzi kristieši izlemj nesteigties ar ģimenes nodibināšanu?

¹² Tā kā ”laiks ir īss” un pasaulē viss strauji mainās, Bībele mudina pārdomāt neprecēta cilvēka priekšrocības. (1. Kor. 7:29—31.) Tāpēc daži kristieši izlemj nedibināt ģimeni vai nu kādus gadus, vai arī visu mūžu. Slavējami ir tas, ka viņi neizmanto savu brīvību savtīgu mērķu īstenošanai. Daudzi paliek neprecēti tādēļ, lai ”bez mitēšanās” kalpotu Jehovam. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:32—35.) Daļa no viņiem ir pionieri, citi kalpo Bētelē. Daudzi sev izvirza mērķi mācīties draudzes kalpotāju skolā, kas viņiem dod iespēju būt noderīgākiem Jehovas organizācijā. Bieži vien tie, kas pirms apprecēšanās kādus gadus ir kalpojuši pilnu slodzi, atzīst, ka šajā kalpošanā pavadītais laiks viņiem ir iemācījis daudz ko tādu, kas viņiem lieti noder ģimenes dzīvē.

13. Kāpēc dažas kristiešu ģimenes izlemj palikt bez bērniem?

¹³ Daudzās pasaules zemēs ir notikusi vēl kāda ar ģimeni saistīta pārmaiņa, proti, pieaug bezbērnu ģimeņu skaits. Daži cilvēki pieņem lēmumu nelaist pasaulē bērnus tāpēc, ka nevar atļauties ģimenes pieaugumu, citi savukārt nevēlas, ka bērni viņiem traucētu veidot karjeru. Arī kristiešu vidū ir ģimenes, kas ir izlēmušas palikt bez bērniem, taču lielākoties tas ir tāpēc, ka šie kristieši vēlas daudz darīt kalpošanā Jehovam. Tas nenozīmē, ka viņiem nav normālas ģimenes dzīves, — viņiem tāda ir. (1. Kor. 7:3—5.) Taču viņi ir ar mieru atteikties no dažām ar ģimenes dzīvi saistītām priekšrocībām, lai varētu vairāk darboties Dieva Valstības labā. Šo kristiešu vidū ir rajonu un apgabalu pārraugi ar savām sievām un Bēteles darbinieki, kas visi kalpo Jehovam un saviem brāļiem un māsām. Daudzi precēti kristieši, kam nav bērnu, ir pionieri vai misionāri. Jehova neaizmirsīs viņu darbu un mīlestību, ko viņi ir parādījuši Jehovas vārdā. (Ebr. 6:10.)

”Miesas bēdas”

14., 15. Kādas ”miesas bēdas” var pieredzēt kristīgi vecāki?

¹⁴ Apustulis Pāvils rakstīja, ka precētiem kristiešiem būs ”miesas bēdas”. (1. Kor. 7:28.) Tās var rasties tādēļ, ka pasliktinās veselība pašiem, bērniem vai arī padzīvojušajiem vecākiem. Arī ar bērnu audzināšanu ir saistītas grūtības un sirdssāpes. Kā bija minēts raksta sākumā, Bībelē bija pravietots, ka pēdējās dienās iestāsies ”grūti laiki”, un viena no laikmeta iezīmēm ir tā, ka bērni ir ”nepaklausīgi vecākiem”. (2. Tim. 3:1—3.)

¹⁵ Audzināt bērnus par kristiešiem nav viegls uzdevums. Mēs neesam pasargāti no tā, kas notiek tagadējos ”grūtajos laikos”, tāpēc kristīgiem vecākiem nemitīgi jācīnās ar ”šīs pasaules” slikto ietekmi uz bērniem. (Efez. 2:2, 3.) Diemžēl šajā cīņā ne vienmēr izdodas gūt uzvaru. Ja kristiešu ģimenē dēls vai meita pārstāj kalpot Dievam, vecāki izjūt lielas bēdas, jo viņi taču visiem spēkiem bija centušies audzināt bērnu Dieva patiesībā. (Sal. Pam. 17:25.)

”Būs tādas lielas bēdas”

16. Kādas ”bēdas” pravietoja Jēzus?

¹⁶ Lai kādas ”bēdas” būtu jāizjūt ģimenē, tās ne tuvu nevar salīdzināt ar bēdām, kādas vēl būs jāpieredz visai cilvēcei. Jēzus pravietojumā par savu klātbūtni un pēdējo laiku teica: ”Būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.” (Mat. 24:3, 21.) Vēlāk Jēzus darīja zināmu, ka liels pulks ļaužu paliks dzīvi ”lielajās bēdās”. Bet pirms tam Sātana pasaule pēdējo reizi uzbruks Jehovas lieciniekiem, un tas, bez šaubām, būs grūts laiks mums visiem: kā vecākiem, tā bērniem.

17. a) Kāpēc mēs varam droši raudzīties nākotnē? b) Kā mums jāveido savs viedoklis par laulību un bērniem?

¹⁷ Tomēr mums nebūtu pārlieku jāraizējas par nākotni un jābaidās. Vecāki, kas ir uzticīgi Jehovam, var cerēt, ka Jehova pasargās gan viņus, gan viņu mazos bērnus. (Nolasīt Jesajas 26:20, 21; Cef. 2:2, 3; 1. Kor. 7:14.) Veidosim savu viedokli par laulību un bērniem, pastāvīgi paturēdami prātā, cik nozīmīgā laikā dzīvojam. (2. Pēt. 3:10—13.) Tad mūsu dzīve, vai mēs esam precēti vai neprecēti, ar bērniem vai bez tiem, sagādās godu un slavu Jehovam un kristiešu draudzei.

[Zemsvītras piezīmes]

Atkārtojumam

• Kāpēc gados jauniem kristiešiem nebūtu jāsteidzas nodibināt ģimeni?

• Ar ko ir saistīta bērnu audzināšana?

• Kāpēc daudzi kristieši izlemj neprecēties, un kāpēc dažas ģimenes izlemj palikt bez bērniem?

• Kādas ”bēdas” var pieredzēt kristīgi vecāki?

[Attēls 17. lpp.]

Kāpēc gados jauniem kristiešiem nebūtu jāsteidzas apprecēties?

[Attēls 18. lpp.]

Vīrs var daudz palīdzēt sievai, lai viņa varētu pilnvērtīgi piedalīties visā, kas saistīts ar Dieva pielūgsmi

[Attēls 19. lpp.]

Kāpēc dažas kristiešu ģimenes izlemj palikt bez bērniem?