Kas padara dzīvi patiesi saturīgu?

”Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus!” (SAL. MĀC. 12:13.)

1., 2. Kāpēc ir vērts iedziļināties Salamana Mācītāja grāmatā?

IEDOMĀJIETIES cilvēku, kam ir viss, ko vien var vēlēties. Viņš ir savas paaudzes spožākais prāts, ievērojams valsts vadītājs, viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Kaut arī viņam šķietami nekā netrūkst, viņu tomēr neliek mierā jautājums: kas padara dzīvi patiesi saturīgu?

² Šāds cilvēks patiešām ir dzīvojis — tas bija Salamans, un viņa sarakstītā Salamana Mācītāja grāmata mums sniedz ieskatu viņa centienos noskaidrot, kā rast dzīvē piepildījumu. (Sal. Māc. 1:13.) Kaut arī Salamans dzīvoja aptuveni pirms trīstūkstoš gadiem, no viņa pieredzes var daudz ko mācīties. Salamana Mācītāja grāmatā ietvertā gudrība palīdz saprast, pēc kādiem mērķiem tiekties, lai dzīvei būtu jēga un saturs.

”Vēja ķeršana”

 3. Kāds fakts par cilvēka dzīvi ir jāatzīst?

³ Kā Salamans rakstīja, Dieva radītais ir tik neizsmeļami daudzveidīgs, ka tas nekad nebeigs mūs pārsteigt un aizraut. Diemžēl mēs tikai uzsākam to pētīt — un mūsu mūža dienas jau ir galā. (Sal. Māc. 3:11; 8:17.) Kā ir atzīts Bībelē, cilvēka mūžs ir īss un tas paiet ātri. (Īj. 14:1, 2; Sal. Māc. 6:12.) Vai, apzinoties šo faktu, mums nebūtu jācenšas izmantot savu dzīvi gudri? Tas nemaz nav tik vienkārši, jo Sātana pasaule mūs mudina iet nepareizā virzienā.

 4. a) Ko apzīmē vārds ”niecība”? b) Par ko šajā rakstā būs runa?

⁴ Uzsverot, cik bīstami ir izniekot savu dzīvi, Salamana Mācītāja grāmatā aptuveni 30 reizes parādās vārds ”niecība”. Senebreju vārds, kas tulkots ”niecība”, apzīmē kaut ko tādu, kas ir tukšs un kam nav nozīmes, satura vai paliekošas vērtības. (Sal. Māc. 1:2, 3.) Dažkārt Salamans šo vārdu lietoja kā sinonīmu frāzei ”vēja ķeršana”. (Sal. Māc. 1:14; 2:11.) Ja kāds mēģinātu ķert vēju, tā nudien būtu bezjēdzīga nodarbe, un to pašu var teikt par tiekšanos pēc nepareiziem mērķiem. Dzīve šajā sistēmā ir pārāk īsa, lai to izšķiestu pūliņos, kas mūs atstātu tukšām rokām. Lai nepieļautu šādu kļūdu, noskaidrosim, ko Salamans rakstīja par mērķiem, pēc kādiem daudzi savā dzīvē tiecas. Vispirms apspriedīsim ideju, ka galvenais ir nodoties tam, kas sagādā prieku, un iegūt materiālus labumus. Pēc tam pārdomāsim, kāda vērtība ir darbam.

Vai, dzīvojot savam priekam, ir iespējams kļūt laimīgiem?

 5. Kur Salamans centās rast gandarījumu?

⁵ Līdzīgi kā daudzi cilvēki mūsdienās, Salamans centās rast gandarījumu, darot to, kas viņam sagādāja prieku. Viņš rakstīja: ”Es neliedzu savai sirdij nekādu līksmību.” (Sal. Māc. 2:10, VDP.) Ar ko viņš nodarbojās? Kā var lasīt Salamana Mācītāja grāmatas 2. nodaļā, viņš ”savu miesu labi iepriecināja ar vīnu” (tajā pašā laikā nezaudēdams paškontroli), iekārtoja dārzus un parkus, cēla greznas ēkas, klausījās mūziku un baudīja izsmalcinātus ēdienus.

 6. a) Kāpēc patīkami pavadīt laiku un priecāties nav nepareizi? b) Pēc kāda līdzsvara būtu jātiecas, ja runa ir par atpūtu un izklaidi?

⁶ Vai patīkami pavadīt laiku kopā ar draugiem no Bībeles viedokļa ir nosodāmi? Nē, tā nav. Salamans atzina, ka iespēja pēc grūtas darbadienas baudīt maltīti mierīgā atmosfērā ir Dieva dāvana. (Nolasīt Salamana Mācītāja 2:24; 3:12, 13.) Turklāt Jehova pats aicina jauniešus priecāties un labi justies, bet arī neaizmirst par savu atbildību viņa priekšā. (Sal. Māc. 11:9.) Mums visiem ir vajadzīga veselīga atpūta un izklaide. (Salīdzināt Marka 6:31.) Taču tas nedrīkstētu kļūt par galveno mūsu dzīvē. Atpūtu un izklaidi varētu salīdzināt ar saldo ēdienu, kas tiek pasniegts maltītes beigās, — tas ir garšīgs, bet nav pamatēdiens. Lai kāds desertu cienītājs cilvēks būtu, agrāk vai vēlāk viņam apniktu ēst saldumus vien, turklāt šāda ēdienkarte viņu nenodrošinātu ar nepieciešamajām uzturvielām. Līdzīgi arī Salamans atklāja, ka dzīvot tikai sev par prieku ir ”vēja ķeršana”. (Sal. Māc. 2:10, 11.)

 7. Kāpēc izklaide jāizvēlas apdomīgi?

⁷ Tāpat jāņem vērā, ka ne viss, kas tiek pasniegts kā izklaide, ir labs. Daudzi izklaides veidi ir garīgā un morālā ziņā kaitīgi. Vai neskaitāmu cilvēku dzīve nav izpostīta tikai tāpēc, ka viņi ir gribējuši ”labi pavadīt laiku”, lietojot narkotikas, piedzeroties vai spēlējot azartspēles? Jehova mūs brīdina: ja mēs pieļausim, ka mūsu sirds vai acis iekāro ļaunu, tas nepaliks bez sekām. (Gal. 6:7.)

 8. Kāpēc ir noderīgi pārdomāt to, kā dzīvojam?

⁸ Turklāt neapvaldīta kāre pēc izklaidēšanās neļauj pievērst pienācīgu uzmanību daudz svarīgākām lietām. Neaizmirsīsim, ka cilvēka mūžs ir īss, un nekur nav teikts, ka mums vienmēr būs laba veselība un dzīvi neaptumšos nekādas problēmas. Tieši tāpēc Salamans rakstīja, ka apmeklēt kāda cilvēka bēres — jo īpaši, uzticīga kristieša bēres — ir vērtīgāk nekā doties uz namu, kur valda līksmība. (Nolasīt Salamana Mācītāja 7:2, 4.) Klausīdamies bēru runu un atsaukdami prātā, cik uzticīgi mirušais ticības biedrs ir kalpojis Jehovam, mēs, iespējams, jutīsimies pamudināti izvērtēt paši savu dzīvi. Pēc rūpīgām pārdomām mēs varētu secināt, ka ir jāizvirza citi mērķi, lai turpmāko dzīves laiku izmantotu patiešām gudri. (Sal. Māc. 12:1.)

Vai gandarījuma sajūta ir atkarīga no mantas?

 9. Ko Salamans secināja par mantu?

⁹ Laikā, kad Salamans rakstīja Salamana Mācītāja grāmatu, viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. (2. Laiku 9:22.) Viņš varēja iegūt visu, ko vien vēlējās. ”Neko no tā, ko manas acis iekāroja, es tām neatrāvu,” viņš atzina. (Sal. Māc. 2:10.) Tomēr viņš atklāja, ka materiālās vērtības pašas par sevi nepadara cilvēku laimīgu. ”Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem,” viņš secināja. (Sal. Māc. 5:9.)

10. Kā ir iespējams kļūt patiesi bagātiem un laimīgiem?

¹⁰ Kaut arī materiālās vērtības ir nepastāvīgas un zūdošas, daudzu acīs tām piemīt spēcīgs vilinājums. Kā noskaidrojās kādā nesen veiktā aptaujā, kurā piedalījās ASV universitāšu pirmo kursu studenti, 75 procenti aptaujas dalībnieku par galveno savā dzīvē ir izvirzījuši mērķi būt ”ļoti labi situētiem”. Pat ja viņiem izdotos sasniegt šo mērķi, vai viņi tāpēc katrā ziņā būtu laimīgi? Nē, to nevar apgalvot. Speciālisti ir konstatējuši, ka koncentrēšanās uz dzīves materiālo pusi cilvēkiem drīzāk traucē, nevis palīdz justies laimīgiem un gandarītiem. Jau tālā senatnē Salamans nonāca pie līdzīga secinājuma. Viņš rakstīja: ”Es sev sakrāju kaudzēm sudrabu un zeltu, dārgumus no ķēniņiem.. ..ak vai — viss bija tukšums, niecība un vēja ķeršana.”a (Sal. Māc. 2:8, 11.) Turpretī tad, ja galvenais mūsu dzīvē būs kalpošana Dievam Jehovam, mēs saņemsim Jehovas svētības, kas ir īsta un paliekoša bagātība. (Nolasīt Maleahija 3:10.)

Kāds darbs sagādā nezūdošu gandarījumu?

11. Kas Bībelē ir teikts par darbu un tā vērtību?

¹¹ Jēzus sacīja: ”Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī es darbojos.” (Jāņa 5:17.) Nav šaubu, ka Jehovam un Jēzum darbs sniedz patiesu gandarījumu. Pabeidzis radīšanas darbus, Jehova jutās apmierināts ar paveikto. Bībelē var lasīt: ”Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs.” (1. Moz. 1:31.) Kad eņģeļi redzēja, ko Dievs bija radījis, viņi priekā gavilēja. (Īj. 38:4—7.) Arī Salamans atzina jēgpilna darba vērtību, kā to var redzēt no viņa vārdiem: ”Ja cilvēks.. rod prieku visos savos pūliņos, tad tā ir Dieva dāvana.” (Sal. Māc. 3:13, VDP.)

12., 13. a) Ko ļauj izjust labi paveikts darbs? b) Kāpēc gadās, ka maizes darbs sagādā sarūgtinājumu?

¹² Daudziem ir pazīstams gandarījums, ko sniedz labi paveikts darbs. Piemēram, Hosē, kas ir atzīts mākslinieks, izteicās: ”Kad man izdodas uz audekla attēlot ainu, kas ir dzīvojusi manā iztēlē, es jūtos tā, it kā būtu iekarojis augstu kalnu.” Kāds uzņēmējs, vārdā Migelsb, izteica līdzīgu domu: ”Strādājot es spēju apgādāt savu ģimeni, tāpēc darbs man sniedz gandarījumu un panākumu apziņu.”

¹³ Taču daudzi ir spiesti strādāt vienmuļu darbu, kurā ir visai maz iespēju radoši izpausties. Dažkārt darbavietā ir jāpieredz vilšanās un pat jāsaskaras ar netaisnību. Var izveidoties situācija, par kādu rakstīja Salamans, ka slinks darbinieks — iespējams, izmantodams pazīšanos ar ietekmīgām personām — piesavinās sava čaklā kolēģa darba augļus. (Sal. Māc. 2:21.) Rūgtus brīžus nākas piedzīvot arī citu iemeslu dēļ. Biznesa pasākums, kas ir solījis labu peļņu, var ciest neveiksmi ekonomiskas lejupslīdes vai neparedzētu apstākļu dēļ. (Nolasīt Salamana Mācītāja 9:11.) Visai bieži gadās, ka cilvēks, kas ir smagi strādājis, lai gūtu panākumus, galu galā jūtas izsmelts un vīlies un konstatē, ka ”par velti ir pūlējies”. (Sal. Māc. 5:15.)

14. Kāds darbs vienmēr sniedz gandarījumu?

¹⁴ Vai pastāv tāds darbs, kas nekad nesagādā vilšanos? Iepriekš minētais mākslinieks Hosē izteicās: ”Laika gaitā gleznas var pazust vai aiziet bojā, bet ar to, kas tiek paveikts kalpošanā Dievam, tā nenotiek. Paklausīdams Jehovam un sludinādams labo vēsti, es esmu palīdzējis vairākiem cilvēkiem attīstīt dievbijību un kļūt par kristiešiem — tas ir veikums, kam ir nezūdoša vērtība.” (1. Kor. 3:9—11.) Arī Migels atzīst, ka Valstības vēsts sludināšana viņam sniedz daudz lielāku gandarījumu nekā maizes darbs. ”Nekas nesagādā tādu prieku kā iespēja dalīties ar kādu zināšanās par Bībeles patiesību un redzēt, ka tā ietekmē viņa sirdi,” viņš saka.

”Ļauj savai maizei.. braukt pār plašo jūru”

15. Kas padara dzīvi patiesi saturīgu?

¹⁵ Kas tad galu galā padara dzīvi patiesi saturīgu? Mēs jūtamies gandarīti par savu dzīvi, ja ātri gaistošās mūža dienas veltām tam, lai darītu labu un iepriecinātu Jehovu. Mēs varam izveidot ciešas attiecības ar Dievu un mācīt saviem bērniem Bībeles normas; mums ir plašas iespējas palīdzēt citiem iepazīt Jehovu, un mēs varam nodibināt tuvu draudzību ar brāļiem un māsām draudzē. (Gal. 6:10.) Tas mums nesīs bagātīgas svētības, kas nekad nezudīs. Runājot par to, cik vērtīgi ir darīt labu, Salamans izmantoja interesantu salīdzinājumu. Viņš rakstīja: ”Ļauj savai maizei.. braukt pār plašo jūru; pēc daudzām pagājušām dienām gan tu to atkal atdabūsi.” (Sal. Māc. 11:1.) Jēzus pie saviem mācekļiem vērsās ar līdzīgu mudinājumu: ”Dodiet, tad jums taps dots.” (Lūk. 6:38.) Turklāt Jehova sola, ka viņš pats atalgos tos, kas dara citiem labu. (Sal. Pam. 19:17; nolasīt Ebrejiem 6:10.)

16. Kad ir labākais laiks plānot savu dzīvi?

¹⁶ Bībelē ir mudinājums jau jaunībā pieņemt gudrus lēmumus par to, kā veidot savu dzīvi. Tā ir iespējams sev aiztaupīt dažu labu vilšanos vēlākos gados. (Sal. Māc. 12:1.) Cik skumji būtu izšķiest dzīves labākos gadus, dzenoties pēc tā, ko piedāvā pasaule, un pēc tam konstatēt, ka tā ir bijusi tikai vēja ķeršana!

17. Kas palīdz izraudzīties labāko dzīves ceļu?

¹⁷ Gluži kā mīlošs tēvs, Jehova vēlas, lai mūsu dzīve būtu laimīga, lai mēs darītu labu un izvairītos no liekām sirdssāpēm. (Sal. Māc. 11:9, 10.) Lai tā patiešām notiktu, mums ir jāizvirza garīgi mērķi un visiem spēkiem jācenšas tos sasniegt. Tā rīkojās kāds kristietis, vārdā Havjers. Gandrīz pirms 20 gadiem viņam bija jāizvēlas starp daudzsološu karjeru medicīnā un pilnas slodzes kalpošanu. ”Kaut arī ārsta darbs var sniegt dziļu gandarījumu, nekas nelīdzinās priekam, kāds mani pārņem ikreiz, kad esmu palīdzējis kādam cilvēkam uzzināt patiesību,” viņš stāsta. ”Pilnas slodzes kalpošana man ļauj dzīvot pilnskanīgu, aktīvu dzīvi. Vienīgais, ko es nožēloju, ir tas, ka nesāku šo kalpošanu agrāk.”

18. Kāpēc Jēzus dzīve uz zemes izrādījās tik saturīga?

¹⁸ Kas ir pats vērtīgākais, pēc kā mums jātiecas? Salamana Mācītāja grāmatā ir teikts: ”Laba slava ir vērtīgāka nekā dārga svaidāmā eļļa, — un mirstamā diena ir labāka nekā dzimstamā.” (Sal. Māc. 7:1.) To pārliecinoši apstiprina Jēzus Kristus dzīve — viņš noteikti iemantoja labu slavu Jehovas acīs. Palikdams uzticīgs līdz nāvei, Jēzus apstiprināja sava Tēva tiesības uz augstāko varu un sagādāja izpirkuma maksu, kas paver mums iespēju izglābties. (Mat. 20:28.) Kaut arī Jēzus uz zemes pavadīja pavisam īsu laiku, viņš rādīja nevainojamu priekšzīmi tajā, ko nozīmē dzīvot patiesi saturīgu dzīvi, un mums jācenšas sekot viņa priekšzīmei. (1. Kor. 11:1; 1. Pēt. 2:21.)

19. Kādu padomu deva Salamans?

¹⁹ Arī mēs varam iemantot labu slavu Dieva acīs. Tā ir daudz vērtīgāka nekā jebkāda manta. (Nolasīt Mateja 6:19—21.) Centīsimies katru dienu izdarīt kaut ko tādu, kas ļauj iemantot Jehovas labvēlību un bagātina mūsu dzīvi. Piemēram, mēs varam sludināt labo vēsti, stiprināt ģimenes saites un tuvināties Jehovam, padziļināti pētījot Bībeli un apmeklējot kristiešu sapulces. (Sal. Māc. 11:6; Ebr. 13:16.) Vai jūs vēlaties, lai jūsu dzīve būtu patiesi saturīga? Tādā gadījumā ņemiet vērā Salamana padomu: ”Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Sal. Māc. 12:13.)

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc mums nopietni jādomā par to, pēc kādiem mērķiem tiekties?

• Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret atpūtu un izklaidi un tiekšanos pēc mantas?

• Kāds darbs sagādā nezūdošu gandarījumu?

• Kas ir pats vērtīgākais, pēc kā mums jātiecas?

[Attēls 23. lpp.]

Pēc kāda līdzsvara būtu jātiecas, ja runa ir par atpūtu un izklaidi?

[Attēls 24. lpp.]

Kāpēc sludināšana sniedz tik lielu gandarījumu?