Saglabāsim modrību un nepadosimies kārdinājumiem!

 1., 2. a) Kādus brīdinošus vārdus Jēzus teica mācekļiem? b) Kāpēc izplēnēja mācekļu apņēmība rīkoties pareizi? (Sk. arī attēlus.)

”GARS gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja.”a (Mat. 26:41, panta otrā daļa.) Šie Jēzus vārdi liecina, cik labi viņš saprata, ka cilvēki nav pilnīgi un mēdz kļūdīties. Taču šie vārdi būtu jāuztver arī kā brīdinājums, proti: ir jāuzmanās no pašpārliecinātības. Dažas stundas pirms tam, kad Jēzus saviem mācekļiem teica minētos vārdus, viņi bija apgalvojuši, ka neparko nepametīs Jēzu. (Mat. 26:35.) Jā, viņi bija apņēmušies rīkoties pareizi, bet viņi neaptvēra, ka saspringtā situācijā viņu apņēmība var viegli izplēnēt. Tāpēc Jēzus piekodināja: ”Esiet modri un pastāvīgi lūdziet Dievu, lai nepadotos kārdinājumam!” (Mat. 26:41, panta pirmā daļa.)

² Diemžēl Jēzus mācekļi neņēma vērā norādījumu būt modriem. Kad Jēzus negaidīti tika apcietināts, mācekļi ļāvās bailēm un pameta Jēzu, lai gan bija teikuši, ka to nedarīs. (Mat. 26:56.)

 3. a) Kāpēc mums jāsargās no pašpārliecinātības? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

³ Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nedrīkstam būt pašpārliecināti. Protams, mēs esam apņēmušies palikt uzticīgi Jehovam, bet mums jāapzinās, ka neesam pilnīgi un varam viegli padoties kārdinājumam. (Rom. 5:12; 7:21—23.) Mēs pilnīgi negaidīti varam nonākt situācijā, kurā izjūtam spēcīgu kārdinājumu rīkoties nepareizi. Lai nenovērstos no Jehovas un no Jēzus, mums jāuzmanās, ka nepadodamies kārdinājumam grēkot. Šajā rakstā ir apskatīts: 1) kāpēc ir svarīgi apzināties savas vājās vietas, 2) kas palīdz nepadoties kārdinājumiem, 3) kā nezaudēt modrību.

APZINĀSIMIES SAVAS VĀJĀS VIETAS

 4., 5. Kāpēc ir jāvairās pat no maziem grēkiem?

⁴ Ne visi grēki ir vienlīdz smagi, bet jāpatur prātā, ka pat mazi grēki attālina cilvēku no Jehovas. Turklāt tie var novest pie smagiem grēkiem.

⁵ It visi cilvēki izjūt kārdinājumu rīkoties nepareizi, un katram ir savas vājās vietas. Kāds izjūt kārdinājumu darīt kaut ko tādu, ko Jehova uzskata par smagu grēku, piemēram, rīkoties netikli. Cits cīnās ar noslieci uz morālā ziņā netīru rīcību, piemēram, masturbāciju un pornogrāfijas skatīšanos. Savukārt citam ir grūti atbrīvoties no lepnības, grūti savaldīt savu straujo dabu vai pārvarēt bailes būt atšķirīgam no apkārtējiem. Ne velti Jēzus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Ikviens tiek pārbaudīts ar to, ka viņu vilina un kārdina viņa paša iekāre.” (Jēk. 1:14.)

 6. Kas mums skaidri jāapzinās?

⁶ Vai mēs skaidri apzināmies, kādas ir mūsu vājās vietas? Ja mēs noliegtu savus trūkumus vai domātu, ka esam pietiekami stipri un nekādā gadījumā nepadosimies kārdinājumam, mēs sevi tikai mānītu. (1. Jāņa 1:8.) Pat tiem kristiešiem, kam piemita garīgs briedums, apustulis Pāvils piekodināja: ”Uzmanieties, lai arī jūs paši nepadotos kārdinājumam.” (Gal. 6:1.) Mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāapzinās, kādās jomās mēs neesam tik stipri, kā vajadzētu. (2. Kor. 13:5.)

 7. Kam jāpievērš īpaša uzmanība? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁷ Kad esam secinājuši, kādās jomās mums ir grūti pretoties kārdinājumiem, mums ir jāsāk stiprināt vājos punktus savā garīgajā aizsardzībā. To palīdz saprast kāds piemērs. Senatnē pilsētas apjoza mūris, taču ikvienam mūrim bija vājā vieta — vārti. Tāpēc pilsētas aizstāvji vārtus apsargāja īpaši modri. Arī mums savām vājajām vietām jāpievērš īpaša uzmanība. (1. Kor. 9:27.)

KAS PALĪDZ NEPADOTIES KĀRDINĀJUMIEM

 8., 9. Kā Sālamana pamācību grāmatas 7. nodaļā minētais jauneklis būtu varējis izvairīties no smaga grēka? (Sālamana pamācības 7:8, 9, 13, 14, 21.)

⁸ Padomāsim, ko var mācīties no tā, kas notika ar Sālamana pamācību grāmatas 7. nodaļā minēto jaunekli. Padevies izlaidīgas sievietes vilinājumam, viņš rīkojās netikli. Taču viņš neiekrita šajā slazdā pēkšņi. Viena aplama rīcība noveda pie nākamās, un beigu beigās jauneklis sagrēkoja.

⁹ Viss sākās ar to, ka jauneklis vakarā pagāja gar izlaidīgas sievietes ielas stūri un soļoja uz viņas māju. (Nolasīt Sālamana pamācības 7:8, 9.) Kad viņš ieraudzīja šo sievieti, viņš nesteidzās prom. Jauneklis ļāva, lai sieviete viņu noskūpsta, un kā apmāts klausījās viņas vārdos. Acīmredzot gribēdama radīt par sevi labu iespaidu, sieviete pieminēja, ka ir nesusi miera upurus. (Nolasīt Sālamana pamācības 7:13, 14, 21.) Ja jauneklis nebūtu rīkojies tik neapdomīgi, viņš nebūtu nonācis situācijā, kurā juta kārdinājumu, un nebūtu izdarījis grēku.

10. Kas var novest pie grēka?

¹⁰ Tas, kas notika ar šo jaunekli, ir brīdinošs piemērs visiem Jehovas kalpiem. Jehovas kalps, kas ir izdarījis smagu grēku, varbūt domā, ka ”tā vienkārši sanāca”. Bet, ja viņš pārdomātu notikušo, viņš droši vien pamanītu, ka bija spēris vairākus aplamus soļus, kas noveda pie pārkāpuma. Iespējams, viņam bija uzradušies slikti draugi, bija iepatikusies kristiešiem nepiemērota izklaide vai arī viņš bija paradis apmeklēt apšaubāmas vietas reālajā dzīvē vai interneta vidē. Vēl varētu būt, ka viņš bija pārstājis lūgt Dievu, lasīt Bībeli un sludināt labo vēsti. Tātad, tāpat kā Sālamana pieminētais jauneklis, arī šis cilvēks grēka slazdā nebija iekritis pēkšņi un negaidīti.

11. No kā mums jāvairās, lai mēs neizdarītu grēku?

¹¹ Var secināt, ka ir jāvairās ne tikai no grēka, bet arī no soļiem, kas var novest pie grēka. Uz to norādīja arī Sālamans, rakstīdams: ”Neaizmaldies pa viņas [t.i., izlaidīgas sievietes] takām.” (Sāl. pam. 7:25.) Vēl viņš teica: ”Turies labi tālu no viņas, netuvojies viņas nama durvīm.” (Sāl. pam. 5:3, 8.) Mēs sargāmies no grēka, ja turamies pa gabalu no visa, kas var novest pie grēka.b Tas nozīmē izvairīties arī no tā, kas pats par sevi nav nekas nosodāms, bet kas tomēr var mūs pamudināt rīkoties nepareizi. (Mat. 5:29, 30.)

12. Ko bija apņēmies Ījabs, un kā tas viņam palīdzēja? (Ījaba 31:1.)

¹² Ir stingri jāapņemas izvairīties no situācijām, kas var novest pie grēka. Tā darīja Ījabs. Viņš bija precēts vīrs, un viņš bija ”noslēdzis vienošanos ar savām acīm”, ka neskatīsies ar iekāri uz citām sievietēm. (Nolasīt Ījaba 31:1.) Tāda apņemšanās viņam palīdzēja nenonākt situācijā, kurā viņš justu kārdinājumu pārkāpt laulību. Apņemsimies vairīties no jebkā, kas mūs pamudinātu uz nepareizu rīcību!

13. Kāpēc ir svarīgi kontrolēt, par ko mēs domājam? (Sk. arī attēlus.)

¹³ Ļoti liela nozīme ir tam, par ko mēs domājam. (2. Moz. 20:17.) Varbūt kādam liekas: ja vien viņš neizdara grēku, viņš drīkst ļauties fantāzijām par grēcīgu rīcību. Bet tāda domu gaita ir aplama. Ja cilvēks domās kavējas pie kaut kā nosodāma, viņa grēcīgās vēlmes kļūst arvien stiprākas. Būtībā viņš pats sev ir radījis kārdinājumu, kuram nav viegli pretoties. Nav noliedzams, ka mūsu prātā reizēm iešaujas nepareizas domas. Kas tādā gadījumā ir jādara? No tādām domām bez kavēšanās ir jātiek vaļā, un, lai to spētu, uzreiz ir jāsāk domāt par kaut ko, kas patīk Jehovam. Ja tā rīkosimies, tad nepareizas domas nepāraugs spēcīgās vēlmēs, kurām ir grūti pretoties un kuru dēļ mēs varētu izdarīt nopietnu grēku. (Filip. 4:8; Kol. 3:2; Jēk. 1:13—15.)

14. Kas vēl mums var palīdzēt cīņā ar kārdinājumiem?

¹⁴ Kas vēl mums var palīdzēt? Mums ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka Jehovas likumu ievērošana mums allaž nāk par labu. Lai gan ne vienmēr ir viegli panākt, ka mūsu domas un vēlmes ir saskaņā ar Jehovas gribu, tomēr pūlēties ir vērts, jo mēs iegūstam sirdsmieru un izjūtam patiesu gandarījumu.

15. Kāpēc ir būtiski ”mīlēt labu”?

¹⁵ Mums ir jāmācās ”ienīst ļaunu” un ”mīlēt labu”. (Am. 5:15.) Ja mēs ”ienīdīsim ļaunu” un ”mīlēsim labu”, pieaugs mūsu apņēmība paklausīt Jehovam un vairīties no situācijām, kas var novest pie grēka. Stipra vēlēšanās rīkoties pareizi jo īpaši palīdz tad, ja situācijā, kurā izjūtam kārdinājumu, esam nonākuši pilnīgi negaidīti, kā arī tad, ja no tādas situācijas nav bijis iespējams izvairīties.

16. Kāda nozīme ir labiem garīgiem paradumiem? (Sk. arī attēlus.)

¹⁶ Kā vēl mēs varam stiprināt apņēmību paklausīt Jehovam? Mums ir jāturas pie labiem garīgiem paradumiem. Ja regulāri apmeklējam sapulces un sludinām, vairojas mūsu vēlēšanās būt patīkamiem Jehovam un mazinās iespēja, ka mēs padosimies kārdinājumiem. (Mat. 28:19, 20; Ebr. 10:24, 25.) Lasot un pārdomājot Bībeli, mēs mācāmies ”mīlēt labu” un ”ienīst ļaunu”. (Joz. 1:8; Ps. 1:2, 3; 119:97, 101.) Ir svarīgas arī lūgšanas. Kā minēts raksta sākumā, Jēzus saviem mācekļiem piekodināja: ”Pastāvīgi lūdziet Dievu, lai nepadotos kārdinājumam!” (Mat. 26:41.) Ja mēs tā darām, nostiprinās mūsu apņēmība klausīt debesu Tēvam un viņš mums palīdz rīkoties pareizi. (Jēk. 4:8.)

NEZAUDĒSIM MODRĪBU

17. Kam vairākas reizes dzīvē padevās apustulis Pēteris?

¹⁷ Ir trūkumi, no kuriem mums izdodas atbrīvoties pilnībā. Bet ar citiem mums ir jācīnās atkal un atkal. Tas spilgti izpaudās apustuļa Pētera dzīvē. Viņš trīs reizes noliedza Jēzu, jo bija padevies bailēm. (Mat. 26:69—75.) Vēlāk viņš drosmīgi runāja par Jēzu sinedrija priekšā, tāpēc varēja likties, ka viņš savu mazdūšību ir pārvarējis. (Ap. d. 5:27—29.) Bet pēc vairākiem gadiem Pētera bailes bija atgriezušās — ”baidīdamies no apgraizītajiem”, viņš kādu laiku neēda kopā ar neebreju kristiešiem. (Gal. 2:11, 12.) Tas nozīmē, ka Pēteris patiesībā nebija atbrīvojies no sava trūkuma.

18. Kāpēc mēs nedrīkstam atslābt cīņā ar saviem trūkumiem?

¹⁸ Arī mums laiku pa laikam ir jācīnās ar trūkumiem, ar ko mēs it kā jau bijām tikuši galā. Kāds kristietis stāstīja: ”Veselus desmit gadus es nebiju padevies kārdinājumam skatīties pornogrāfiju un biju pārliecināts, ka ar šo problēmu esmu ticis galā. Bet izrādījās, ka mana atkarība nebija pagaisusi — tā tikai gaidīja izdevīgu brīdi.” Tomēr mūsu brālis nenolaida rokas. Viņš saprata, ka, iespējams, līdz pat ļaunās pasaules galam viņam ik dienu būs jācīnās ar savu atkarību. Viņš izlēma, ka turpmāk piesargāsies vēl vairāk, turklāt viņš lūdza, lai sieva un draudzes vecākie viņu atbalstītu.

19. Kas jādara, lai nepadotos kārdinājumiem?

¹⁹ Lai nepadotos savām vājībām, mums jāņem vērā Jēzus norādījums: ”Esiet modri!” Pat tad, ja mēs jūtamies garīgi stipri, mums jāvairās nonākt situācijās, kurās varam just kārdinājumu rīkoties nepareizi. (1. Kor. 10:12.) Neatlaidīgi darīsim to, kas mums jau līdz šim ir palīdzējis nepadoties kārdinājumiem, un turēsim prātā: ”Laimīgs, kas allaž ir modrs.” (Sāl. pam. 28:14, zemsv. piez.; 2. Pēt. 3:14.)

KO MĒS GŪSTAM, JA NEPADODAMIES KĀRDINĀJUMIEM

20., 21. a) Ko mēs gūstam, ja nepadodamies kārdinājumiem? b) Ko Jehova dāvā saviem kalpiem, kas visiem spēkiem pūlas pretoties kārdinājumiem? (2. Korintiešiem 4:7.)

²⁰ Pūlēties noteikti ir vērts! Lai gan nodošanās grēkam uz brīdi var sniegt patīkamas emocijas, patiesi laimīgus mūs dara tas, ka ievērojam Jehovas likumus. (Ebr. 11:25; Ps. 19:8.) Mēs esam radīti tā, lai būtu laimīgi, dzīvojot saskaņā ar Dieva normām. (1. Moz. 1:27.) Ja paklausām Dievam, mums ir tīra sirdsapziņa un mēs pamatoti varam cerēt uz mūžīgu dzīvi. (1. Tim. 6:12; 2. Tim. 1:3; Jūd. 20, 21.)

²¹ Mēs labi apzināmies, ka ”miesa ir vāja”, bet tas nenozīmē, ka nespējam pretoties savām vājībām. Jehova šajā cīņā mūs atbalsta, un viņš mūs dara stiprus. (Nolasīt 2. Korintiešiem 4:7.) Atbildēdams uz mūsu lūgšanām, viņš mums piešķir ”neparastu spēku”. Bet tas nenozīmē, ka mums pašiem nekas nav jādara. Lai pretotos kārdinājumiem, mums pirmām kārtām jādara tas, kas ir mūsu pašu spēkos. Tad mēs varēsim būt pārliecināti, ka Jehova mums dāvās papildu spēku. (1. Kor. 10:13.) Ar Jehovas atbalstu mēs katrā ziņā gūsim uzvaru!