Vai ir iespējams dzīvot mūžīgi?
”Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?” (MATEJA 19:16)
1. Ko var teikt par cilvēka mūža ilgumu?
PERSIEŠU valdnieks Kserkss I, kas Bībelē tiek saukts par Ahasveru, 480. gadā p.m.ē pārskatīja savu karaspēku pirms kādas kaujas. (Esteres 1:1, 2.) Sengrieķu vēsturnieks Hērodots raksta, ka valdnieks, apskatīdams savus karavīrus, esot raudājis. ”Mani apbēdina domas par cilvēka mūža īsumu,” esot teicis Kserkss. ”No visiem šiem vīriem neviens vairs nebūs dzīvs pēc simts gadiem.” Jūs droši vien piekritīsiet, ka dzīve ir ļoti īsa un novecot, slimot un mirt nevienam negribas. Cik gan labi būtu, ja mēs vienmēr varētu būt jauni, veseli un laimīgi! (Ījaba 14:1, 2.)
2. Kāda ir daudzu cilvēku cerība, un uz ko tā ir balstīta?
2 Žurnāla The New York Times Magazine 1997. gada 28. septembra numurā bija publicēts raksts ”Viņi vēlas dzīvot”. Rakstā bija citēti vārdi, ko teicis kāds zinātnieks: ”Es tiešām ticu, ka mēs varētu kļūt par pirmo paaudzi, kas dzīvos mūžīgi.” Arī jūs varbūt ticat, ka dzīvot mūžīgi ir iespējams. Šādas ticības pamats varētu būt Bībelē dotais apsolījums, ka mūžīga dzīve uz zemes ir iespējama. (Psalms 37:29; Atklāsmes 21:3, 4.) Bet ir cilvēki, kuru pārliecība par mūžīgas dzīves iespējamību ir balstīta nevis uz Bībeli, bet uz kaut ko citu. Uzzinot dažus no iemesliem, kāpēc šie cilvēki tic mūžīgas dzīves iespējamībai, mēs vēlreiz pārliecināmies, ka cerība dzīvot mūžīgi ir pilnīgi reāla.
Radīti mūžīgai dzīvei
3., 4. a) Kāpēc, kā uzskata daži cilvēki, mēs varam dzīvot mūžīgi? b) Ko Dāvids teica par to, kā viņš veidojās mātes miesās?
3 Viens no iemesliem, kāpēc daudzi tic, ka cilvēkam būtu jāspēj dzīvot mūžīgi, ir saistīts ar cilvēka organisma brīnišķīgo uzbūvi. Piemēram, bērna veidošanās dzemdē ir visīstākais brīnums. Kāds pazīstams speciālists, kas pētī novecošanas procesus, reiz rakstīja: ”Paveikusi brīnumus, kas nodrošina mūsu attīstību laikā no ieņemšanas līdz dzimšanai un pēc tam laikā līdz dzimumgatavībai un briedumam, daba nolēma neizveidot šķietami vienkāršāku mehānismu, kas šiem brīnumiem ļautu pastāvēt mūžīgi.” Patiešām, domājot par mūsu organisma apbrīnojamo uzbūvi, gribas jautāt, kāpēc mums jāmirst.
4 Dāvids — viens no Bībeles sarakstītājiem, kas dzīvoja pirms vairākiem gadu tūkstošiem, — pārdomāja tos pašus brīnumus, kaut arī viņš nevarēja redzēt, kas notiek dzemdē, kā to var redzēt mūsdienu zinātnieki. Dāvids domāja par laiku, kad viņš tika veidots — kad Dievs ’viņam piešķīra ķermeni viņa mātes miesās’. Toreiz, kā teica Dāvids, tika radītas viņa ”īkstis” jeb nieres. Viņš runāja arī par citu ķermeņa daļu veidošanos laikā, ’kad viņš slepenībā tika radīts’. Runādams par sevi kā par ”bezmiesas iedīgli”, Dāvids teica: ”Visas tā daļas bija pierakstītas.” (NW.) (Psalms 139:13—16.)
5. Kādi brīnumi notiek, kad veidojas bērns mātes dzemdē?
5 Protams, nekāda rakstiska plāna, kurā būtu norādīts, kā Dāvidam jāveidojas mātes klēpī, nebija. Bet, gremdējoties pārdomās par ”nieru” un citu orgānu rašanos, Dāvids iztēlojās, it kā tie būtu veidojušies pēc noteikta plāna — it kā viss būtu bijis precīzi pierakstīts jau iepriekš. Apaugļotajā šūnā, kas atradās Dāvida mātes dzemdē, bija it kā liela telpa, kas pilna ar grāmatām, kurās rakstīti detalizēti norādījumi bērna veidošanai, un šie sarežģītie norādījumi tika nodoti visām pārējām šūnām, kas radās. Līdzīgs tēlains salīdzinājums tika izmantots žurnālā Science World (Zinātnes pasaule) — tajā tika stāstīts, ka embrija attīstības gaitā visām šūnām ir katrai savs ”skapis, kas pilns ar rasējumiem”.
6. Kas liecina par to, ka mēs, kā teica Dāvids, esam brīnišķīgi radīti?
6 Vai jums kādreiz ir gadījies pārdomāt brīnumainos procesus, kas notiek organismā? Biologs Džareds Daimonds raksta, ka ”šūnas, kas atrodas zarnu iekšējās sieniņās, tiek aizstātas ik pēc pāris dienām, tās, kas atrodas urīnpūšļa sieniņās, — reizi divos mēnešos, un sarkanie asins ķermenīši — reizi četros mēnešos”. Viņš izteica šādu secinājumu: ”Daba mūs nepārtraukti izjauc un saliek.” Bet ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mūsu organisms varētu palikt jauns, vienalga, vai mēs dzīvotu 8, 80 vai 800 gadus. Kāds zinātnieks bija izdarījis šādus aprēķinus: ”Gada laikā apmēram 98 procenti atomu, no kuriem mēs tagad sastāvam, tiks nomainīti ar atomiem, ko mēs uzņemam elpojot, ēdot un dzerot.” Mēs noteikti varam piekrist Dāvida vārdiem: ”Es esmu tik brīnišķi radīts.” (Psalms 139:14.)
7. Pie kāda secinājuma ir nonākuši daži cilvēki, kas ir pētījuši cilvēka organisma uzbūvi?
7 Kāds ievērojams speciālists novecošanas procesu izpētē, pamatodams savus spriedumus uz cilvēka organisma uzbūvi, izteica šādu domu: ”Nav saprotams, kāpēc cilvēkam būtu jānoveco.” Tiešām, fakti liek domāt, ka mūžīga dzīve ir iespējama. To apzinādamies, cilvēki cenšas pagarināt dzīves ilgumu ar mūsdienu tehnoloģijas palīdzību. Pirms kāda laika Dr. Elvins Silverstains savā grāmatā Conquest of Death (Uzvara pār nāvi) ar pārliecību rakstīja: ”Mēs atklāsim dzīvības būtību. Mēs sapratīsim.., kā cilvēks noveco.” Un kas notiks tad? Autors uzskata, ka ”vairs nebūs ”vecu” cilvēku, jo zināšanas, kas ļaus pieveikt nāvi, nodrošinās arī mūžīgu jaunību”. Ja ņem vērā mūsdienu zinātnes sasniegumus cilvēka organisma izpētē, ideja par mūžīgu dzīvi nemaz nešķiet tik nereāla. Tomēr ir vēl kāds, pārliecinošāks iemesls, kāpēc daudzi tic, ka mūžīga dzīve ir iespējama.
Vēlēšanās dzīvot mūžīgi
8., 9. Kāda dabiska vēlēšanās ir bijusi cilvēkiem visos laikos?
8 Jūs droši vien piekritīsiet, ka cilvēkiem ir dabiska vēlēšanās dzīvot mūžīgi. Kāds ārsts vienā no Vācijas žurnāliem reiz rakstīja: ”Sapnis par mūžīgu dzīvi laikam ir tikpat sens kā cilvēce.” Jaunajā britu enciklopēdijā bija minēts kādas senas Eiropas tautas uzskats, ka ”cienījami cilvēki mūžīgi dzīvos greznā pilī ar zelta jumtu”. Un ko tikai cilvēki nav darījuši, lai apmierinātu vēlēšanos dzīvot mūžīgi!
9 Amerikāņu enciklopēdijā ir stāstīts, ka Ķīnā vairāk nekā pirms 2000 gadiem ”imperatori un [vienkāršie] cilvēki, dao priesteru mudināti, nestrādāja, bet meklēja dzīvības eliksīru” — tā saukto jaunības avotu. Visā vēstures gaitā cilvēki ir ticējuši, ka, iedzerot dažādus maisījumus vai īpašu ūdeni, ir iespējams saglabāt jaunību.
10. Kas mūsdienās ir darīts, lai cilvēki dzīvotu ilgāk?
10 Ne mazāk interesanti ir mūsdienu cilvēku mēģinājumi īstenot savu iedzimto vēlēšanos dzīvot mūžīgi. Viens no šādiem mēģinājumiem ir smagas slimības dēļ miruša cilvēka sasaldēšana. Tas tiek darīts ar mērķi atdzīvināt šo cilvēku nākotnē, kad būs atrasts līdzeklis pret slimību, kas ir izraisījusi viņa nāvi. Kāds krionikas (tā sauc šo paņēmienu) propagandētājs reiz rakstīja: ”Ja mūsu prognozes piepildīsies un cilvēki uzzinās, kā izdziedināt vai izlabot visas kaites — arī vecuma nespēku —, tad tie, kas tagad ”mirst”, nākotnē varēs dzīvot bezgalīgi.”
11. Kāpēc cilvēkos ir vēlēšanās dzīvot mūžīgi?
11 Bet kāpēc vēlēšanās dzīvot mūžīgi mūsos ir tik spēcīga? Vai tas nav tāpēc, ka ”mūžību Viņš [Dievs] ir licis cilvēku sirdīs”? (Salamans Mācītājs 3:11.) Šis fakts vedina uz nopietnām pārdomām. Kāpēc mums ir iedzimta vēlēšanās dzīvot mūžīgi, ja mūsu Radītājs nav paredzējis, ka šī vēlēšanās piepildīsies? Vai tā būtu mīlestība: radīt cilvēkus ar vēlēšanos dzīvot mūžīgi un pēc tam mocīt, nedodot iespēju īstenot šo vēlēšanos? (Psalms 145:16, NW.)
Uz ko lai mēs paļaujamies?
12. Uz ko cer daži cilvēki? Vai jūs domājat, ka šādas cerības ir pamatotas?
12 Kas varētu nodrošināt to, ka mēs iegūstam mūžīgu dzīvi? Vai mūžīgu dzīvi var nodrošināt 20. un 21. gadsimta zinātnes sasniegumi? Žurnālā The New York Times Magazine, rakstā ”Viņi vēlas dzīvot”, bija minēts ”dievs tehnoloģija” un ”lielā sajūsma par tehnoloģijas iespējām”. Kāds zinātnieks pat esot bijis ”svēti pārliecināts.., ka ar laiku tiks atrasti ģenētiski atjaunošanas paņēmieni, kas mūs izglābs, apstādinot novecošanu vai pat atgriežot jaunību”. Taču patiesībā cilvēku pūliņi apstādināt novecošanu un uzvarēt nāvi līdz šim ir bijuši pilnīgi nesekmīgi.
13. Kādi fakti par mūsu smadzeņu uzbūvi liecina, ka cilvēks bija radīts mūžīgai dzīvei?
13 Vai tas nozīmē, ka dzīvot mūžīgi nav iespējams? Nebūt nē! Dzīvot mūžīgi ir iespējams! Par to liecina smadzeņu apbrīnojamā uzbūve un to neparastā spēja gandrīz bezgalīgi uzņemt informāciju. Molekulārbiologs Džeimss Votsons cilvēka smadzenes ir nosaucis par ”vissarežģītāko veidojumu, ko mēs līdz šim esam atklājuši Visumā”. Neirologs Ričards Restaks ir sacījis, ka ”nekur mums zināmajā Visumā nav nekā tāda, kas kaut nedaudz tām līdzinātos”. Kādēļ mums būtu vajadzīgas smadzenes, kas spēj uzglabāt un apstrādāt būtībā neierobežotu informācijas daudzumu, un organisms, kas ir izveidots nebeidzamai eksistencei, ja mēs nebūtu bijuši radīti, lai dzīvotu mūžīgi?
14. a) Kādu secinājumu par cilvēku dzīvību liek izdarīt Bībele? b) Kāpēc mums jāpaļaujas uz Dievu, nevis uz cilvēkiem?
14 Kāds ir vienīgais loģiskais secinājums, ko mēs varam izdarīt? Vai tas nav secinājums, ka mūs ir iecerējis un izveidojis visvarens, saprātīgs Radītājs, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi? (Ījaba 10:8; Psalms 36:10; 100:3; Maleahija 2:10; Apustuļu darbi 17:24, 25.) Vai tāpēc nebūtu saprātīgi ieklausīties Dieva iedvesmotajā pavēlē, ko ir uzrakstījis psalmu dziesminieks: ”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!” Kāpēc mēs nevaram paļauties uz cilvēkiem? ”Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā,” rakstīja psalmu dziesminieks. Lai gan cilvēki varētu dzīvot mūžīgi, viņi ir bezspēcīgi nāves priekšā. Tāpēc psalmu sarakstītājs secināja: ”Svētīgs tas, ..kuŗa cerība balstās uz to Kungu, viņa Dievu.” (Psalms 146:3—5.)
Vai Dievs to vēlas?
15. Kas liecina par to, ka Dievs vēlas, lai mēs dzīvotu mūžīgi?
15 Jūs varbūt jautāsiet, vai Jehova vispār vēlas, lai mēs dzīvotu mūžīgi? Jā, viņš to vēlas! Tas ir vairākkārt apstiprināts viņa Svētajos rakstos. Bībelē teikts, ka ”Dieva balva ir mūžīga dzīve”. Dieva kalps Jānis rakstīja: ”Šis ir tas apsolījums, ko viņš mums ir apsolījis — mūžīgā dzīvība.” Nav grūti saprast, kāpēc kāds jauns vīrietis Jēzum reiz jautāja: ”Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?” (Romiešiem 6:23; 1. Jāņa 2:25; Mateja 19:16.) Apustulis Pāvils rakstīja par ”mūžīgu dzīvību, ko Dievs kas nemelo, ir apsolījis pirms mūžīgiem laikiem”. (Titam 1:2.)
16. Ko var nozīmēt vārdi ”apsolījis pirms mūžīgiem laikiem”?
16 Ko nozīmē vārdi ”apsolījis pirms mūžīgiem laikiem”? Kā daži uzskata, apustulis Pāvils ar šiem vārdiem norādīja uz faktu, ka jau pirms Ādama un Ievas, pirmo cilvēku, radīšanas, Dievs bija nolēmis, ka cilvēki dzīvos mūžīgi. Bet arī tad, ja Pāvils norādīja uz laiku pēc pirmo cilvēku radīšanas, kad Jehova darīja zināmu savu nodomu, ir skaidrs, ka Dievs vēlas, lai cilvēki dzīvotu mūžīgi.
17. Kāpēc Ādams un Ieva tika izraidīti no Ēdenes dārza, un kāpēc pie dārza tika nolikti ķerubi?
17 Bībelē ir rakstīts, ka Ēdenes dārzā ”Dievs tas Kungs lika izaugt.. dzīvības kokam”. Ādams tika izraidīts no dārza, lai ”viņš neņem arī no dzīvības koka, un neēd, un nekļūst mūžīgs, un nedzīvo mūžīgi”. Kad Ādams un Ieva bija izraidīti no Ēdenes dārza, Jehova lika ”ķerubiem ar atvēzta zobena liesmu” stāvēt pie dārza, ”lai tie apsargātu ceļu uz dzīvības koku”. (1. Mozus 2:9; 3:22—24.)
18. a) Kas būtu noticis, ja Ādams un Ieva varētu ēst dzīvības koka augļus? b) Kāda bija šī koka simboliskā nozīme?
18 Kas notiktu, ja Ādams un Ieva ēstu augļus no dzīvības koka? Tad viņi varētu dzīvot paradīzē mūžīgi. Kāds Bībeles pētnieks reiz izteica šādu pieņēmumu: ”Dzīvības kokam acīmredzot piemita kaut kas tāds, kas spēja pasargāt cilvēku no vecuma nespēka jeb fiziskās lejupslīdes, kas beidzas ar nāvi.” Viņš pat apgalvoja, ka ”paradīzē bija kāds dziedniecisks dabas spēks, kas pasargāja” no novecošanas. Bet Bībelē nav teikts, ka dzīvības kokam pašam par sevi būtu bijis kaut kas tāds, kas varētu nodrošināt dzīvību. Šis koks gluži vienkārši simbolizēja Dieva doto garantiju, ka cilvēks, kam tiks atļauts ēst tā augļus, varēs dzīvot mūžīgi. (Atklāsmes 2:7.)
Dieva nodoms nav mainījies
19. Kāpēc mira Ādams, un kāpēc mirstam mēs — viņa pēcnācēji?
19 Kad Ādams sagrēkoja, viņš zaudēja tiesības dzīvot mūžīgi un atņēma tās saviem vēl nedzimušajiem pēcnācējiem. (1. Mozus 2:17.) Savas nepaklausības dēļ Ādams kļuva grēcīgs un zaudēja pilnību. Ādama organisms kļuva it kā ieprogrammēts nāvei, jo, kā teikts Bībelē, ”grēka alga ir nāve”. (Romiešiem 6:23.) Arī nepilnīgos Ādama pēcnācējus gaidīja nāve, nevis mūžīga dzīve. Bībelē ir sacīts: ”Viena cilvēka [Ādama] vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” (Romiešiem 5:12.)
20. Kas liecina, ka cilvēkiem bija paredzēta mūžīga dzīve uz zemes?
20 Bet kas būtu noticis, ja Ādams nebūtu grēkojis? Kas būtu noticis, ja viņš nebūtu kļuvis nepaklausīgs Dievam un būtu saņēmis atļauju ēst dzīvības koka augļus? Kur viņš būtu dzīvojis mūžīgi? Debesīs? Nē! Dievs pat neieminējās, ka Ādams dosies debesīs. Ādamam tika uzticēts darbs, kas bija jādara uz zemes. Bībelē ir teikts, ka ”Dievs tas Kungs lika izaugt no zemes visādiem kokiem, kuŗus bija jauki uzskatīt un no kuŗiem bija patīkami ēst,” un ”Dievs tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un apsargātu”. (1. Mozus 2:9, 15.) Kad bija radīta Ieva, Ādama sieva, viņiem abiem tika dots vēl kāds uzdevums. Dievs teica: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūŗā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:28.)
21. Kāda brīnišķīga nākotne bija piedāvāta pirmajiem cilvēkiem?
21 Padomājiet, kāda brīnišķīga nākotne gaidīja Ādamu un Ievu, ja vien viņi būtu ievērojuši šos norādījumus! Viņi būtu varējuši audzināt pilnīgi veselus bērnus paradīzē uz zemes. Kad bērni izaugtu, viņiem pašiem būtu bērni, un kopā ar Ādamu un Ievu viņi rūpētos par paradīzi un valdītu pār dzīvniekiem. Dzīve būtu sagādājusi cilvēkiem daudz gandarījuma. Augot cilvēku skaitam, Ēdenes dārzs kļūtu arvien plašāks, līdz kamēr visa zemeslode būtu pārvērsta par paradīzi. Vai jums patiktu dzīvot šādā brīnišķīgā mājvietā uz zemes, kur jūsu bērni vienmēr būtu veseli un jums nebūtu jāraizējas par vecumu un nāvi? Uz šo jautājumu laikam nav grūti atbildēt.
22. Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Dievs nav mainījis savus nodomus attiecībā uz zemi?
22 Vai pēc tam, kad Ādams un Ieva nepaklausīja Dievu un tika izraidīti no Ēdenes dārza, Dievs mainīja savu nodomu un nolēma, ka cilvēki nedzīvos mūžīgi paradīzē uz zemes? Nē, nepavisam! Tā rīkodamies, viņš atzītu, ka nespēj īstenot savus nodomus. Mēs varam nešaubīties, ka Dievs izpilda savus solījumus, kā viņš pats to apliecina, sacīdams: ”Tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” (Jesajas 55:11.)
23. a) Kas vairo mūsu pārliecību par to, ka Dievs vēlas, lai taisnīgi cilvēki mūžīgi dzīvotu uz zemes? b) Par ko tiks runāts nākamajā rakstā?
23 Dieva nodoms attiecībā uz zemi nav mainījies — tas ir skaidri redzams Bībelē, kur var lasīt Dieva solījumu: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” Arī Jēzus Kristus savā Kalna sprediķī teica, ka lēnprātīgie iemantos zemi. (Psalms 37:29; Mateja 5:5.) Bet kā ir iespējams iegūt mūžīgu dzīvi, un kas mums jādara, lai mēs dzīvotu mūžīgi? Par to tiks runāts nākamajā rakstā.
Kā jūs atbildētu?
◻ Kāpēc daudzi cilvēki uzskata, ka mūžīga dzīve ir iespējama?
◻ Kādi fakti vairo mūsu pārliecību, ka cilvēks ir radīts mūžīgai dzīvei?
◻ Kāds bija Dieva nodoms, kad viņš radīja Zemi un cilvēkus?
◻ Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Dievs īstenos savu nodomu?