Laulība — Dieva dāvana

1., 2. a) Par ko mēs reizēm droši vien domājam, vērojot jaunlaulātos? b) Kādi jautājumi tiks apskatīti šajā nodaļā?

VAI jums patīk iet uz kāzām? Daudziem patīk to darīt, jo kāzas mēdz būt ļoti skaists pasākums. Jaunais pāris ir saposies, un viņu abu sejas staro priekā. Šī viņiem ir laimīga diena, un nākotne šķiet daudzsološa.

² Tomēr jāatzīst, ka laulības institūts mūsdienās piedzīvo nopietnu krīzi. Protams, kāzās mēs allaž ceram, ka jaunlaulātajiem klāsies labi, taču reizēm droši vien domājam: vai šī laulība būs veiksmīga? Vai tā neizjuks? Atbildes uz šiem jautājumiem ir atkarīgas no tā, vai vīrs un sieva uzticēsies padomiem, ko Dievs ir devis par laulības dzīvi, un vai viņi tiem paklausīs. (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Tikai tā ir iespējams palikt Dieva mīlestībā. Tagad uzzināsim, kas Bībelē ir teikts par četriem svarīgiem jautājumiem: kādi ir pamatoti iemesli precēties, kā izvēlēties dzīvesbiedru, kā sagatavoties laulībai, un kā panākt, lai laulības dzīve būtu laimīga?

 3. Kāpēc nebūtu saprātīgi precēties nepārdomātu iemeslu dēļ?

³ Daži uzskata, ka laulība ir laimes priekšnoteikums — ka cilvēks nevar gūt dzīvē piepildījumu un prieku, ja neapprecas. Tā domāt nav pareizi. Jēzus, kas pats nebija precējies, atzinīgi runāja par cilvēkiem, kas nestājas laulībā, un ieteica palikt neprecētiem tiem, kas to ”spēj saprast”. (Mateja 19:11, 12.) Arī apustulis Pāvils minēja priekšrocības, kādas ir neprecētam cilvēkam. (1. Korintiešiem 7:32—35.) Ne Jēzus, ne Pāvils šajā ziņā nenoteica nekādus likumus; kā norādīts Bībelē, ja kāds ”aizliedz doties laulībā”, tad viņš seko ”demonu mācībām”. (1. Timotejam 4:1—3.) Taču nav noliedzams, ka neprecētam cilvēkam ir vieglāk koncentrēties uz kalpošanu Jehovam. Tātad nebūtu saprātīgi precēties nepārdomātu iemeslu dēļ, piemēram, vienkārši tāpēc, ka tā rīkoties mudina apkārtējie.

 4. Kāda iespēja paveras, ja laulība ir sekmīga?

⁴ Bet vai ir arī pamatoti iemesli stāties laulībā? Jā, tādi ir, jo pati laulība ir mūsu mīlošā Dieva dāvana. (1. Mozus 2:18.) Laulības dzīvei ir noteiktas priekšrocības, un tā var sniegt daudz ko labu. Piemēram, ja laulība ir sekmīga, tad ģimenē ir labvēlīgi apstākļi bērnu audzināšanai, jo bērniem ir vajadzīga mierīga gaisotne, kurā vecāki var viņus audzināt un pamācīt ar mīlestību. (Psalms 127:3; Efeziešiem 6:1—4.) Bet iespēja izaudzināt bērnus nav vienīgais iemesls, kāpēc precēties.

5., 6. a) Kādu labumu dod cieša draudzība, spriežot pēc tā, kas teikts Salamana Mācītāja 4:9—12? b) Kādā ziņā laulība var būt kā trīskārtēja aukla?

⁵ Pievērsīsim uzmanību Bībeles pantam, kas minēts uzreiz pēc šīs nodaļas nosaukuma, un apskatīsim to kopā ar dažiem iepriekšējiem pantiem: ”Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad vismaz vienā ziņā iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ! Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats? Un ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīzi pārraut.” (Salamans Mācītājs 4:9—12.)

⁶ Galvenokārt šajos pantos runāts par to, cik vērtīga ir draudzība. Protams, dzīvesbiedru starpā pastāv visciešākā draudzība, un, kā redzams no citētajiem pantiem, viņi var viens otram palīdzēt, viens otru mierināt un aizstāvēt. Taču sevišķi stipra laulība ir tad, ja tā ir kaut kas vairāk nekā saite starp diviem cilvēkiem. Divkārt savītu auklu ir samērā viegli pārraut, bet tad, ja kopā ir savītas vai sapītas trīs šķiedras, tās pārraut ir daudz grūtāk. Ja vīrs un sieva pirmām kārtām domā par to, kā iepriecināt Jehovu, viņu laulība ir kā trīskārtēja aukla. Tā kā abiem laulātajiem ļoti svarīgas ir attiecības ar Jehovu, viņu savienība ir stipra.

7., 8. a) Kādu padomu Pāvils deva neprecētiem kristiešiem, kam nav viegli savaldīt seksuālās vēlmes? b) Kāds reālistisks viedoklis par laulību pausts Bībelē?

⁷ Turklāt vienīgi laulībā ir iespējams pienācīgā veidā apmierināt seksuālās vēlmes. Ja divi cilvēki ir precējušies, dzimumattiecības viņu starpā ir pareizi uzskatīt par baudas avotu. (Salamana Pamācības 5:18.) Neprecētam cilvēkam, pat ja viņš ir pāri vecumam, kad dzimumtieksme ir visspēcīgākā, tik un tā droši vien jācīnās ar seksuālām vēlmēm. Ja tās neizdodas savaldīt, iznākums var būt rīcība, kas no Dieva viedokļa ir netīra un nepieļaujama. Pāvils, Dieva iedvesmots, deva neprecētiem cilvēkiem šādu padomu: ”Ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā, nekā kaist kārībā.” (1. Korintiešiem 7:9; Jēkaba 1:15.)

⁸ Lai kādu iemeslu dēļ cilvēks izlemj precēties, viņam jābūt reālistam. Pāvila vārdiem runājot, visiem, kas precas, ”savas miesas bēdas gan būs”. (1. Korintiešiem 7:28.) Precētiem cilvēkiem dzīvē jāsastopas ar grūtībām, kādu nav neprecētiem. Bet ko tie, kas nolemj apprecēties, varētu darīt, lai grūtību viņu dzīvē būtu pēc iespējas mazāk un lai viņi justos pēc iespējas laimīgāki? Daudz kas ir atkarīgs no pareizas dzīvesbiedra izvēles.

9., 10. a) Kā Pāvils paskaidroja, cik bīstami ir veidot tuvas attiecības ar neticīgiem cilvēkiem? b) Kas bieži vien notiek, ja tiek ignorēts padoms neprecēties ar cilvēku, kas nekalpo Dievam?

⁹ Pāvils rakstīja Dieva iedvesmotus vārdus, kuros ietverts svarīgs princips, kas jāpatur prātā, izvēloties dzīvesbiedru: ”Neejiet nesaderīgā jūgā kopā ar neticīgajiem.” (2. Korintiešiem 6:14, JD-07.) Šī piemēra pamatā ir fakts, ko labi zina zemkopji: ja kopā sajūdz divus darba dzīvniekus, kas ievērojami atšķiras pēc sava lieluma vai spēka, abiem būs ļoti grūti. Savukārt tad, ja ticīgs cilvēks apprecas ar neticīgu, viņu savienībā noteikti radīsies spriedze un nesaskaņas. Ja viens no dzīvesbiedriem vēlas palikt Jehovas mīlestībā, bet otram tas nepavisam nav svarīgi, tas nozīmē, ka viņu prioritātes dzīvē būtiski atšķiras, un iznākums droši vien būs nopietnas problēmas. Tāpēc Pāvils rakstīja, ka kristiešiem jāprecas, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.)

¹⁰ Dažkārt neprecēti kristieši nospriež, ka iet nesaderīgā jūgā ir labāk nekā justies vientuļiem. Daži nolemj rīkoties pretrunā ar Bībeles padomu un apprecas ar kādu, kas nekalpo Jehovam. Taču, kā rāda pieredze, nekas labs šādos gadījumos nav gaidāms. Drīz šādi kristieši konstatē, ka viņiem ar dzīvesbiedru nav nekā kopīga vissvarīgākajos jautājumos dzīvē, un bieži vien viņi jūtas vēl daudz vientuļāki nekā pirms precēšanās. Ir patīkami, ka daudzi neprecēti kristieši paļaujas uz Dieva norādījumiem šajā jautājumā un tiem paklausa. (Psalms 32:8.) Viņi nav atmetuši cerības apprecēties, bet ir gatavi gaidīt, kamēr atradīs sev dzīvesbiedru, kas kalpo Dievam Jehovam.

11. Kas var palīdzēt nekļūdīties dzīvesbiedra izvēlē? (Skat. arī ”Ko es meklēju dzīvesbiedrā?”.)

¹¹ Tiesa, ne katrs cilvēks, kas kalpo Jehovam, automātiski ir piemērots laulātais draugs. Tiem, kas domā par laulību, jāmeklē kāds, ar ko viņi būtu saderīgi, kam ir līdzīgi garīgie mērķi un kas arī mīl Dievu. Uzticīgais kalps ir publicējis plašu, uz Bībeli balstītu informāciju par šo tēmu, un tā būtu nopietni jāpārdomā lūgšanās, pirms tiek pieņemts šis svarīgais lēmums.a (Psalms 119:105.)

12. Kāda paraža pastāv daudzās zemēs, un kādu Bībelē aprakstītu gadījumu ir vērts pārdomāt?

¹² Daudzās zemēs pastāv paraža, ka vīru vai sievu savam bērnam izraugās vecāki. Šajās kultūrās valda uzskats, ka vecākiem ir lielāka gudrība un pieredze, kas nepieciešama, lai izdarītu tik svarīgu izvēli. Šādi noslēgtas laulības bieži izrādās veiksmīgas, kā tas bija arī Bībeles laikos. Piemēram, Ābrahāms sūtīja savu kalpu, lai tas sameklētu sievu Īzākam, un šo gadījumu der pārdomāt vecākiem, kas mūsdienās ir līdzīgā situācijā. Ābrahāmam nerūpēja tas, vai viņa vedekla būs bagāta un kāds būs viņas stāvoklis sabiedrībā, bet viņš centās atrast Īzākam sievu starp cilvēkiem, kas kalpoja Jehovam.b (1. Mozus 24:3, 68.)

13.—15. a) Kā princips no Salamana Pamācībām 24:27 var palīdzēt jaunam cilvēkam, kas domā par precēšanos? b) Kā jauna sieviete var sagatavoties laulībai?

¹³ Visiem, kas nopietni domā par laulību, būtu jānoskaidro, vai viņi tiešām ir tai gatavi. Lai to uzzinātu, nepietiek izvērtēt savu viedokli par mīlestību, dzimumattiecībām, draudzību un bērnu audzināšanu. Stājoties laulībā, cilvēkam ir jāuzņemas noteikti pienākumi, un ikvienam, kas grasās precēties, jāpārdomā, vai viņš spēs tos pildīt.

¹⁴ Jaunam cilvēkam, kas meklē sev sievu, uzmanīgi jāpārdomā šāds princips: ”Nokārto savas darīšanas ārpusē un tad apstrādā savu tīrumu; pēc tam cel savu namu.” (Salamana Pamācības 24:27.) Ko šie vārdi nozīmē? Senatnē, ja vīrietis grasījās ”celt savu namu”, tas ir, apprecēties un nodibināt ģimeni, viņam vispirms bija jāapsver, vai viņš spēs uzturēt sievu un bērnus, kas varbūt piedzims. Sākumā viņam bija jāapstrādā lauki, lai no tiem varētu ievākt ražu. Tas pats princips jāņem vērā mūsdienās. Vīrietim, kas vēlas precēties, jābūt gatavam uzņemties atbildību. Viņam ir jāstrādā, ja viņš fiziski ir spējīgs to darīt. Bībelē norādīts, ka tāds cilvēks, kas negādā par savas ģimenes fiziskajām, emocionālajām un garīgajām vajadzībām, ir ļaunāks par neticīgu. (1. Timotejam 5:8.)

¹⁵ Arī sieviete, kas nolemj apprecēties, apņemas pildīt vairākus nopietnus pienākumus. Bībelē ir runāts par īpašībām un iemaņām, kas sievai varētu būt nepieciešamas, lai palīdzētu vīram un rūpētos par savu namu. (Salamana Pamācības 31:10—31.) Vīrietis vai sieviete, kas apprecas, nepadomājot, vai spēs laulībā uzņemties atbildību, patiesībā rīkojas egoistiski, jo viņi nedomā par to, ko varēs dot otram. Galvenais tomēr ir tas, lai cilvēks, kas plāno precēties, būtu tam gatavs garīgā ziņā.

16., 17. Kādi Bībeles principi būtu jāpārdomā cilvēkiem, kas gatavojas precēties?

¹⁶ Sagatavošanās laulībai sevī ietver pārdomas par to, kādu vietu Dievs tajā ir atvēlējis vīram un sievai. Vīrietim ir jāzina, ko nozīmē būt kristīgas ģimenes galvam. Kaut gan vīram ir jāvada ģimene, viņš nedrīkst būt tirāns — viņam jālīdzinās Jēzum. (Efeziešiem 5:23.) Kristietei savukārt jāsaprot, kāda loma ģimenē ir sievai. Vai viņa būs gatava pakļauties ”vīra bauslībai” jeb likumam? (Romiešiem 7:2, LB-26.) Viņa jau tagad ir pakļauta Jehovas un Kristus likumam. (Galatiešiem 6:2.) Ģimenē vīram piešķirtās pilnvaras faktiski veido vēl vienu likumu. Vai kristiete būs pakļāvīga un padevīga savam vīram, kas ir nepilnīgs cilvēks? Ja šāda perspektīva viņai šķiet nepieņemama, labāk būtu neprecēties.

¹⁷ Turklāt abiem dzīvesbiedriem jābūt gataviem rūpēties vienam par otra vajadzībām. (Filipiešiem 2:4.) Pāvils rakstīja: ”Katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.” Dieva gars Pāvilam palīdzēja saprast, ka vīrietim ir īpaša vajadzība just dziļu cieņu no sievas puses, savukārt sievai ir ārkārtīgi nepieciešams justies vīra mīlētai. (Efeziešiem 5:21—33.)

18. Kāpēc draudzēšanās laikā ir svarīgi būt savaldīgiem?

¹⁸ Tātad draudzēšanās nav tikai patīkami pavadīts laiks. Šajā laikā vīrietis un sieviete var mācīties, kā pareizi izturēties vienam pret otru, un noskaidrot, vai viņiem tiešām vajadzētu precēties. Tāpat draudzējoties ir svarīgi būt savaldīgiem. Kārdinājums ļauties maigiem pieskārieniem un glāstiem var būt ļoti spēcīgs, jo savstarpējās simpātijas ir gluži dabiskas. Tomēr cilvēki, kas tiešām mīl viens otru, nedarīs neko tādu, kas kaitētu mīļotajam cilvēkam garīgā ziņā. (1. Tesaloniķiešiem 4:6.) Kristiešiem, kas draudzējas, ir jābūt savaldīgiem — tā ir īpašība, kas dzīvē noderēs, vienalga, vai cilvēks ir precējies vai ne.

19., 20. Kā kristiešu viedoklis par laulību atšķiras no daudzu cilvēku viedokļa mūsdienu pasaulē? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁹ Lai laulība pastāvētu un būtu stipra, abiem dzīvesbiedriem jāapzinās, kādas saistības viņi ir uzņēmušies. Romāni un filmas bieži beidzas ar kāzām, jo cilvēkiem patīk šādas laimīgas beigas. Taču reālajā dzīvē ar kāzām nekas nebeidzas — tās ir tikai sākums kaut kam tādam, ko Jehova ir iecerējis kā ilgstošu savienību. (1. Mozus 2:24.) Diemžēl mūsdienu pasaulē šāds viedoklis nav populārs. Dažās kultūrās cilvēki par precēšanos runā kā par ”mezgla sasiešanu”. Iespējams, viņi pat neapzinās, cik precīzi šī ilustrācija atspoguļo daudzu priekšstatus par laulību. Labam mezglam, protams, jāturas tik ilgi, cik nepieciešams, bet šādu mezglu viegli var gan sasiet, gan atraisīt.

²⁰ Daudzi cilvēki mūsdienās neuzskata, ka laulībai jābūt pastāvīgai. Viņi bez ilgas domāšanas apprecas, jo cer justies laimīgi, bet ir gatavi šķirties, tiklīdz rodas grūtības. Taču atcerēsimies, ka Bībelē tuvas attiecības, kādas pastāv, piemēram, laulāto draugu starpā, ir salīdzinātas ar auklu. Kuģa virvēm un tauvām jābūt izturīgām, tās nedrīkst izirt vai atraisīties pat visniknākajā vētrā, un tikpat stiprām jābūt arī laulības saitēm. Jēzus teica: ”Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mateja 19:6.) Cilvēkiem, kas precas, ir nepieciešams tāds pats viedoklis par laulību. Tomēr nopietnu saistību uzņemšanās nenozīmē, ka laulībai jākļūst par nastu.

21. Kā vīram un sievai jāraugās vienam uz otru, un kas viņiem palīdz to darīt?

²¹ Vīram un sievai ir pareizi jāraugās vienam uz otru. Ja viņi abi pievērsīs galveno uzmanību otra labajām īpašībām un pūlēm darīt labu, tad laulība viņiem sagādās prieku un gandarījumu. Vai ir reālistiski saglabāt pozitīvu viedokli par dzīvesbiedru ar visiem viņa trūkumiem? To palīdz saprast Jehovas piemērs — viņš nekad nedomā nereālistiski, taču mēs paļaujamies, ka viņš uz mums raugās pozitīvi. Psalmu sacerētājs vaicāja: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv?” (Psalms 130:3.) Arī vīram un sievai jāraugās vienam uz otru pozitīvi un jābūt gataviem piedot. (Kolosiešiem 3:13.)

22., 23. Ko no Ābrahāma un Sāras var mācīties precēti cilvēki mūsdienās?

²² Gadiem ritot, laulība var nest arvien lielāku prieku. Bībelē ir runāts par Ābrahāma un Sāras laulību laikā, kad viņi jau bija krietni gados. Viņu dzīve it nemaz nebija saulaina un bezrūpīga. Sārai, kurai tajā laikā droši vien jau bija vairāk nekā 60 gadu, nebija viegli atstāt ērto dzīvesvietu pārtikušajā Ūrā un visu atlikušo mūžu dzīvot teltīs, bet viņa pakļāvās vīra vadībai. Sāra visādi centās atbalstīt Ābrahāmu, izturēdamās pret viņu ar cieņu un palīdzēdama īstenot viņa lēmumus. Sāras pakļāvība vīram nebija tikai ārēja — viņa pat ”pie sevis” sauca Ābrahāmu par savu kungu. (1. Mozus 18:12; 1. Pētera 3:6.) Sāra no sirds cienīja savu vīru.

²³ Protams, ne vienmēr Ābrahāma un Sāras domas sakrita. Reiz Sāra izteica priekšlikumu, kas Ābrahāmam ”ļoti nepatika”, taču Ābrahāms paklausīja Jehovam un ņēma vērā sievas viedokli, un tas nāca par labu viņa ģimenei. (1. Mozus 21:9—13.) No šiem dievbijīgajiem dzīvesbiedriem mūsdienās var daudz ko mācīties visi vīri un sievas, arī tie, kas ir precēti jau ilgus gadus.

24. Kādai jābūt laulībai, lai tā nestu godu Dievam Jehovam, un kāpēc tā ir?

²⁴ Kristiešu draudzē ir daudzi tūkstoši laimīgu ģimeņu, kurās sieva dziļi ciena savu vīru, vīrs mīl un godā savu sievu un viņi abi par svarīgāko uzskata Jehovas gribas pildīšanu. Visiem, kas vēlas apprecēties, būtu jādomā, kā pareizi izvēlēties dzīvesbiedru, kā sagatavoties laulībai un kā veidot ģimenes dzīvi tā, lai tajā valdītu miers un mīlestība un laulība nestu godu Dievam Jehovam. Ja mēs tā rīkosimies, laulība mums palīdzēs palikt Dieva mīlestībā.