Jehova ir Dievs, kas slēdzis derību
”Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu.” (JEREMIJAS 31:31)
1., 2. a) Kādas svinības Jēzus iedibināja mūsu ēras 33. gadā, 14. nīsana vakarā? b) Kādu derību Jēzus minēja, runādams par savu nāvi?
MŪSU ĒRAS 33. gadā, 14. nīsana vakarā, Jēzus kopā ar saviem 12 apustuļiem svinēja Pasā. Jēzus zināja, ka tā ir pēdējā maltīte kopā ar viņa tuvākajiem mācekļiem un ka drīz ienaidnieki viņu nogalinās, — tāpēc viņš izmantoja šo laiku, lai paskaidrotu mācekļiem daudz svarīgu jautājumu. (Jāņa 13:1—17:26.)
2 Tieši šajā reizē Jēzus, atlaidis Jūdu Iskariotu, iedibināja vienīgos reliģiskos svētkus, ko kristiešiem ir pavēlēts svinēt katru gadu, — viņa nāves Atceres vakaru. Šī notikuma atstāstā mēs lasām: ”Tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to saviem mācekļiem un sacīja: ”Ņemiet, ēdiet, tā ir mana miesa.” Un viņš ņēma kausu, pateicās un deva to tiem un sacīja: ”Dzeriet visi no tā. Jo tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.”” (Mateja 26:26—28.) Turpmāk Jēzus sekotājiem vienkārši un ar cieņu bija jāatzīmē viņa nāves diena. Turklāt Jēzus, runādams par savu nāvi, norādīja uz kādu derību. Lūkas evaņģēlijā tā tiek saukta par jauno derību. (Lūkas 22:20.)
3. Kādi jautājumi par jauno derību tiek uzdoti?
3 Kas ir šī jaunā derība? Ja ir jaunā derība, vai ir arī vecā derība? Vai ar jauno derību ir saistītas kādas citas derības? Ir svarīgi atbildēt uz šiem jautājumiem, jo Jēzus teica, ka derības asinis tiks izlietas ”grēku piedošanai”. Un grēku piedošana mums visiem ir ārkārtīgi nepieciešama. (Romiešiem 3:23.)
Derība ar Ābrahāmu
4. Kāds senatnē izteikts solījums palīdz mums saprast, kas ir jaunā derība?
4 Lai saprastu, kas ir jaunā derība, mums jāuzzina par notikumiem, kas risinājās gandrīz 2000 gadu pirms Jēzus kalpošanas uz zemes, — toreiz Tera ar savu ģimeni, kurā bija arī Ābrāms (vēlāk Ābrahāms) un Ābrāma sieva Sāraj (vēlāk Sāra), no bagātās haldiešu Ūras devās uz Hāranu Mezopotāmijas ziemeļos. Tur viņi palika līdz Teras nāvei. Pēc tam, paklausot Jehovas pavēlei, 75 gadu vecumā Ābrahāms šķērsoja Eifratu un devās dienvidrietumu virzienā uz Kanaānu, kur sākās viņa klejojumi un dzīve teltīs. (1. Mozus 11:31—12:1, 4, 5; Apustuļu darbi 7:2—5.) Tas bija 1943. gadā p.m.ē. Kad Ābrahāms vēl bija Hāranā, Jehova viņam bija pateicis: ”Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Pēc tam kad Ābrahāms bija iegājis Kanaānā, Jehova papildināja doto solījumu: ”Tavam dzimumam es došu šo zemi.” (LB-26.) (1. Mozus 12:2, 3, 7.)
5. Ar kādu vēsturisku pravietojumu ir saistīts Jehovas apsolījums Ābrahāmam?
5 Solījums, kas tika dots Ābrahāmam, bija saistīts ar kādu citu Jehovas apsolījumu. Šī solījuma dēļ Ābrahāms kļuva par izcilu personību cilvēces vēsturē — viņš kļuva par vienu no posmiem vissenākā pravietojuma piepildījumā. Kad Ādams un Ieva Ēdenes dārzā bija grēkojuši, Jehova pasludināja abiem spriedumu, un tajā pašā reizē viņš uzrunāja Sātanu, kas bija pievīlis Ievu: ”Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus 3:15.) Derība, ko Jehova slēdza ar Ābrahāmu, nozīmēja, ka Dzimums, ar kura starpniecību tiks iznīcināti Sātana darbi, nāks no šī patriarha radniecības līnijas.
6. a) Ar kā starpniecību bija jāpiepildās solījumam, ko Jehova deva Ābrahāmam? b) Kas ir Ābrahāma derība?
6 Tā kā Jehovas solījumā bija minēts dzimums, Ābrahāmam bija vajadzīgs dēls, no kura pēctečiem tas nāktu. Bet Ābrahāms un Sāra jau bija veci, un viņiem nebija bērnu. Tomēr Jehova viņus svētīja, brīnumainā veidā atjaunodams viņu spējas radīt pēcnācējus, un Sāra dzemdēja Ābrahāmam dēlu Īzāku, tāpēc solījums par dzimumu palika spēkā. (1. Mozus 17:15—17; 21:1—7.) Kad bija pagājuši vairāki gadi, Ābrahāms izturēja ticības pārbaudījumu, būdams gatavs pat upurēt savu mīļoto dēlu Īzāku. Šajā reizē Jehova atkārtoja Ābrahāmam savu solījumu: ”Es svētīdams tevi svētīšu un vairodams vairošu tavu dzimumu, it kā debess zvaigznes un kā smiltis, kas ir jūrmalā, un tavs dzimums iemantos tavu ienaidnieku vārtus. Un iekš tavas sēklas visas tautas virs zemes taps svētītas, tāpēc ka tu manai balsij esi paklausījis.” (1. Mozus 22:15—18, LB-26.) Šis plašais apsolījums bieži tiek saukts par Ābrahāma derību, un jaunā derība, kas tika noslēgta vēlāk, ir cieši saistīta ar to.
7. Kad sākās Ābrahāma dzimuma skaitlisks pieaugums, un kādu iemeslu dēļ Ābrahāma pēcnācēji nonāca Ēģiptē?
7 Vēlāk Īzākam piedzima dvīņi Ēzavs un Jēkabs. Jehova izvēlējās Jēkabu par apsolītā Dzimuma priekšteci. (1. Mozus 28:10—15; Romiešiem 9:10—13.) Jēkabam bija 12 dēli. Šis, protams, bija īstais laiks, kad varēja sākties Ābrahāma dzimuma skaitlisks pieaugums. Kad Jēkaba dēli jau bija pieauguši un daudziem no viņiem bija pašiem savas ģimenes, viņi visi bada dēļ bija spiesti pārcelties uz Ēģipti, kur ar Dieva ziņu bija nokļuvis Jēkaba dēls Jāzeps, lai sagatavotu viņiem ceļu. (1. Mozus 45:5—13; 46:26, 27.) Pēc dažiem gadiem bads Kanaānā beidzās. Taču Jēkaba saime palika Ēģiptē — sākumā kā viesi, bet vēlāk kā vergi. Tikai 1513. gadā p.m.ē., 430 gadus pēc tam, kad Ābrahāms bija šķērsojis Eifratu, Mozus izveda Jēkaba pēcnācējus no Ēģiptes. (2. Mozus 1:8—14; 12:40, 41; Galatiešiem 3:16, 17.) Šajā laikā Jehova pievērsa īpašu uzmanību derībai, ko viņš bija slēdzis ar Ābrahāmu. (2. Mozus 2:24; 6:2—5.)
”Vecā derība”
8. Kādu derību Jehova slēdza ar Jēkaba pēcnācējiem Sīnājā, un kā šī derība ir saistīta ar Ābrahāma derību?
8 Kad Jēkabs un viņa dēli pārcēlās uz Ēģipti, viņi bija liela saime, bet viņu pēcteču, kas izgāja no Ēģiptes, bija jau daudz vairāk — no Ēģiptes devās prom vairākas lielas ciltis. (2. Mozus 1:5—7; 12:37, 38.) Pirms ciltis varēja ieiet Kanaānā, Jehova tās aizveda pie Horeba (jeb Sīnāja) kalna Arābijā. Tur viņš ar tām slēdza derību. Šī derība vēlāk tika nosaukta par ”veco derību” — pretstatā ”jaunajai derībai”. (2. Korintiešiem 3:14.) Jehova izmantoja veco derību, lai ilustratīvi īstenotu derību, ko viņš bija slēdzis ar Ābrahāmu.
9. a) Kādus četrus solījumus Jehova bija devis, slēdzot derību ar Ābrahāmu? b) Kas vēl kļuva iespējams, kad Jehova slēdza derību ar Izraēlu, un ar kādu nosacījumu tas bija iespējams?
9 Jehova izskaidroja Izraēlam derības noteikumus: ”Ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule. Un jūs būsit Man par priesteŗu un ķēniņu valsti [”priesteru ķēniņvalsti”, NW] un par svētu tautu!” (2. Mozus 19:5, 6.) Jehova bija solījis, ka Ābrahāma dzimums 1) kļūs par lielu tautu, 2) gūs uzvaru pār saviem ienaidniekiem, 3) iemantos Kanaāna zemi un 4) ar tā starpniecību tiks svētītas visas tautas. Tagad Jehova atklāja, ka Jēkaba pēcnācēji paši varēs saņemt šīs svētības, kļūstot par viņa izredzēto tautu Izraēlu — ’priesteru ķēniņvalsti un svētu tautu’ —, ja vien viņi klausīs Jehovas pavēlēm. Vai izraēlieši bija ar mieru, ka Jehova ar viņiem slēdz šo derību? Vienā balsī viņi atbildēja: ”Visu, ko tas Kungs ir runājis, to mēs pildīsim.” (2. Mozus 19:8.)
10. Kā Jehova apvienoja izraēliešus vienā tautā, un kādas bija viņa prasības pret izraēliešiem?
10 Tāpēc Jehova apvienoja izraēliešus vienā tautā. Viņš tiem deva likumus, kas attiecās uz pielūgsmi un ikdienas dzīvi. Tāpat Jehova izraēliešiem deva saiešanas telti (vēlāk templi Jeruzalemē) un priesterus, kas veica svēto kalpošanu tajā. Ievērot derību nozīmēja paklausīt Jehovas likumiem un — kas bija vēl svarīgāk — pielūgt vienīgi viņu. Desmit baušļi bija visu šo likumu kodols, un pirmais bauslis skanēja: ”Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no klaušu nama. Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.” (2. Mozus 20:2, 3.)
Svētības, ko deva bauslības derība
11., 12. Kā vecajā derībā ietvertie solījumi tika izpildīti Izraēla pastāvēšanas laikā?
11 Vai bauslības derībā ietvertie solījumi tika izpildīti Izraēla laikā? Vai Izraēls kļuva par ”svētu tautu”? Izraēlieši, būdami Ādama pēcteči, bija grēcinieki. (Romiešiem 5:12.) Bet, saskaņā ar bauslību, viņi nesa upurus, lai tiktu segti viņu grēki. Par upuriem, kas bija jānes ikgadējās Salīdzināšanas dienas laikā, Jehova teica: ”Šinī dienā tiek panākta jūsu labā salīdzināšanās, lai jūs varētu šķīsti kļūt no visiem saviem grēkiem tā Kunga priekšā.” (3. Mozus 16:30.) Kad Izraēla tauta bija uzticīga Jehovam, tā bija svēta, tā bija attīrīta, lai kalpotu viņam. Bet šāds tīrs stāvoklis bija atkarīgs no paklausības bauslībai un pastāvīgas upurēšanas.
12 Vai Izraēls kļuva par ”priesteru ķēniņvalsti”? Jau no paša sākuma Izraēls bija ķēniņvalsts, kuras debesu Ķēniņš bija Jehova. (Jesajas 33:22.) Turklāt bauslības derībā bija paredzēts, ka ķēniņš var būt arī no cilvēku vidus, un vēlākos laikos Jehovu pārstāvēja ķēniņi, kas valdīja Jeruzalemē. (5. Mozus 17:14—18.) Bet vai Izraēls bija priesteru ķēniņvalsts? Izraēlam bija priesteri, kas veica svēto kalpošanu saiešanas teltī. Saiešanas telts (vēlāk templis) bija tīrās pielūgsmes centrs izraēliešiem un arī cittautiešiem. Turklāt Izraēls bija vienīgā tauta, ar kuras starpniecību cilvēcei tika atklāta patiesība. (2. Laiku 6:32, 33; Romiešiem 3:1, 2.) Ne tikai Levija cilts priesteri, bet visi Dievam uzticīgie izraēlieši bija Jehovas ”liecinieki”. Izraēls bija Jehovas ”kalps” — tauta, kas bija izveidota, lai ’paustu Dieva slavu’. (Jesajas 43:10, 21.) Daudzi pazemīgi sveštautieši redzēja, kā Jehova izmanto savu spēku Izraēla labā, un izjuta vēlēšanos pievienoties tīrajai pielūgsmei. Viņi kļuva par prozelītiem. (Jozuas 2:9—13.) Bet par svaidītiem priesteriem kalpoja tikai viena cilts.
Prozelīti Izraēlā
13., 14. a) Kāpēc var teikt, ka prozelīti nebija bauslības derības dalībnieki? b) Kā izpaudās tas, ka prozelīti bija ”zem” bauslības jeb tās pakļautībā?
13 Kāda bija prozelītu vieta Izraēla sabiedrībā? Jehova slēdza derību vienīgi ar Izraēlu, un ”pūlis svešu” cilvēku netika nosaukti par derības dalībniekiem, kaut arī viņi bija klāt, kad tā tika noslēgta. (2. Mozus 12:38; 19:3, 7, 8.) Viņu pirmdzimtie netika skaitīti, kad bija jānosaka, cik liels izpirkums jādod par Izraēla pirmdzimtajiem. (4. Mozus 3:44—51.) Vairākus gadu desmitus vēlāk, kad Izraēla cilšu starpā tika sadalīta Kanaānas zeme, ticīgajiem no citām tautām netika piešķirti īpašumi. (1. Mozus 12:7; Jozuas 13:1—14.) Kāpēc? Tāpēc, ka bauslības derība nebija slēgta ar prozelītiem. Bet vīrieši prozelīti tika apgraizīti saskaņā ar bauslību. Viņi ievēroja bauslības noteikumus un izmantoja iespējas, ko tā deva. Prozelīti, tāpat kā izraēlieši, bija ”zem” bauslības derības jeb pakļauti tai. (2. Mozus 12:48, 49; 4. Mozus 15:14—16; Romiešiem 3:19.)
14 Piemēram, ja prozelīts netīšām kādu nogalināja, viņš, tāpat kā izraēlietis, varēja bēgt uz glābšanās pilsētu. (4. Mozus 35:15, 22—25; Jozuas 20:9.) Salīdzināšanas dienā upuris tika nests par ”visu Israēla draudzi”. Tā kā prozelīti bija šajā draudzē, arī viņi piedalījās Salīdzināšanas dienas pasākumos un arī uz viņiem attiecās upura vērtība. (3. Mozus 16:7—10, 15, 17, 29; 5. Mozus 23:8, 9.) Bauslības pakļautībā prozelīti bija tik cieši saistīti ar Izraēlu, ka mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad pirmā ’valstības atslēga’ tika izmantota jūdu labā, ieguvēji bija arī prozelīti. Tā, piemēram, Antiohijas prozelīts Nikolajs kļuva par kristieti un vēlāk viņš bija viens no ’septiņiem vīriem, kam laba slava’ un kam tika uzticēts pienākums rūpēties par Jeruzalemes draudzi. (Mateja 16:19; Apustuļu darbi 2:5—10; 6:3—6; 8:26—39.)
Jehova svētī Ābrahāma dzimumu
15., 16. Kā Jehovas derība ar Ābrahāmu īstenojās tad, kad bija spēkā bauslības derība?
15 Apvienojis Ābrahāma pēcnācējus kā tautu bauslības pakļautībā, Jehova viņus svētīja saskaņā ar savu solījumu šīs tautas patriarham. Mozus pēctecis Jozua 1473. gadā p.m.ē. ieveda Izraēlu Kanaānā. Pēc tam starp ciltīm tika sadalīta Kanaānas zeme, un tā īstenojās Jehovas solījums dot šo zemi Ābrahāma dzimumam. Kad Izraēls bija uzticīgs, Jehova pildīja savu solījumu dot izraēliešiem uzvaras pār viņu ienaidniekiem. Sevišķi skaidri tas bija redzams ķēniņa Dāvida valdīšanas laikā. Līdz Dāvida dēla Salamana valdīšanas laikam bija piepildījies arī trešais no Ābrahāma derībā ietvertajiem solījumiem. ”Jūdas un Israēla bija tik daudz kā smiltis jūrmalā: un tie ēda, un dzēra, un līksmojās.” (1. Ķēniņu 4:20.)
16 Bet kā tautas varēja saņemt svētības ar Izraēla, Ābrahāma dzimuma, starpniecību? Kā jau tika minēts, Izraēls bija Jehovas izredzēta tauta un pārstāvēja viņu citu tautu vidū. Pirms Izraēla ieiešanas Kanaānā Mozus teica: ”Gavilējiet, pagānu tautas, par Viņa tautu!” (5. Mozus 32:43.) Uz šo aicinājumu atsaucās daudz sveštautiešu. ”Pūlis svešu” kopā ar Izraēlu bija aizgājis no Ēģiptes, šie cilvēki kļuva par Jehovas varenības izpausmes lieciniekiem un dzirdēja Mozus aicinājumu gavilēt. (2. Mozus 12:37, 38.) Vēlāk moābiete Rute apprecējās ar izraēlieti Boāsu un kļuva par Mesijas priekšteci. (Rutes 4:13—22.) Kenietis Jonadabs un viņa pēcteči, kā arī etiopietis Ebedmelehs kļuva pazīstami tāpēc, ka turējās pie pareizajiem principiem laikā, kad daudzi izraēlieši nebija uzticīgi Dievam. (2. Ķēniņu 10:15—17; Jeremijas 35:1—19; 38:7—13.) Persijas impērijas laikā daudzi sveštautieši kļuva par prozelītiem un kopā ar Izraēlu cīnījās pret tā ienaidniekiem. (Esteres 8:17, NW, zemsvītras piezīme.)
Vajadzība pēc jaunas derības
17. a) Kāpēc Jehova atraidīja Izraēla ziemeļu un dienvidu valstis? b) Kāda iemesla dēļ jūdi tika atmesti pilnībā?
17 Lai piedzīvotu Dieva solījuma piepildīšanos pilnā mērā, Dieva izredzētajai tautai bija jāpaliek viņam uzticīgai. Taču tauta nebija uzticīga Dievam. Protams, bija arī tādi izraēlieši, kam bija izcila ticība. (Ebrejiem 11:32—12:1.) Tomēr visa tauta daudz reižu pievērsās citu tautu dieviem cerībā iegūt materiālu labumu. (Jeremijas 34:8—16; 44:15—18.) Bija cilvēki, kas nepareizi skaidroja bauslību vai pavisam ignorēja to. (Nehemijas 5:1—5; Jesajas 59:2—8; Maleahija 1:12—14, LB-26.) Pēc Salamana nāves Izraēls sašķēlās un izveidojās divas valstis: viena ziemeļos un otra dienvidos. Kad kļuva skaidrs, ka ziemeļu valsts ir pavisam dumpīga, Jehova tai paziņoja: ”Kā tu atzīšanu esi atmetis, tad ir es tevi atmetīšu, ka tev man nebūs būt par priesteri.” (Hozejas 4:6, LB-26.) Arī dienvidu valsts tika bargi sodīta, tāpēc ka neievēroja derību. (Jeremijas 5:29—31.) Kad jūdi bija atraidījuši Mesiju, Jehova atraidīja viņus. (Apustuļu darbi 3:13—15; Romiešiem 9:31—10:4.) Visbeidzot Jehova nodibināja jaunu iekārtojumu, lai pilnībā īstenotu Ābrahāma derību. (Romiešiem 3:20.)
18., 19. Kādu jaunu iekārtojumu Jehova iedibināja, lai ar Ābrahāmu slēgtā derība tiktu īstenota pilnībā?
18 Šis jaunais iekārtojums bija jaunā derība. Jehova to bija pravietojis, sacīdams: ””Redzi, nāks dienas”, — saka tas Kungs, — ”kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu..” ”..šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām”, — tā saka tas Kungs: ”Es iedēstīšu savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs mana tauta.”” (Jeremijas 31:31—33.)
19 Šī ir tā jaunā derība, par kuru Jēzus runāja mūsu ēras 33. gada 14. nīsanā. Toreiz Jēzus atklāja saviem mācekļiem, ka tūlīt starp viņiem un Jehovu tiks slēgta solītā derība, kuras starpnieks būs pats Jēzus. (1. Korintiešiem 11:25; 1. Timotejam 2:5; Ebrejiem 12:24.) Ar jaunās derības starpniecību solījumam, ko Jehova bija izteicis Ābrahāmam, bija jāpiepildās daudz lielākā mērā un jāpaliek spēkā daudz ilgāku laiku, un par to tiek stāstīts nākamajā rakstā.
Vai tu vari paskaidrot?
◻ Ko Jehova solīja, slēgdams derību ar Ābrahāmu?
◻ Kā Jehova panāca Ābrahāma derības īstenošanos miesīgo izraēliešu dzīvē?
◻ Kādu labumu no vecās derības guva prozelīti?
◻ Kāpēc bija vajadzīga jauna derība?
[Attēls 9. lpp.]
Ar bauslības derības starpniecību Jehova panāca ilustratīvu Ābrahāma derības piepildījumu