Noslēpums, ko kristieši nedrīkst paturēt pie sevis
”Es pilnīgi atklāti esmu runājis pasaules priekšā ..un neko neesmu runājis slepeni.” (JĀŅA 18:20)
1., 2. Ar kādu nozīmi grieķu vārds mistērion ir lietots Svētajos rakstos?
GRIEĶU vārds mistērion Bībeles tulkojumā New World Translation of the Holy Scriptures 25 reizes ir tulkots ar vārdiem ”svēts noslēpums” un 3 reizes ar vārdu ”noslēpums”. Noslēpumam, kas tiek saukts par svētu, noteikti ir jābūt ļoti svarīgam! Ikvienam, kam ir dotas priekšrocības zināt šādu noslēpumu, būtu jājūtas dziļi pagodinātam, jo viņš taču ir uzskatīts par cienīgu, ka ar viņu dalās noslēpumos Visaugstākais Dievs, kas valda pār Visumu.
2 Vaina vārdnīca Expository Dictionary of Old and New Testament Words apstiprina, ka vairākumā gadījumu ”svēts noslēpums” ir atbilstošāks tulkojums nekā ”noslēpums”. Par vārdu mistērion vārdnīcā ir teikts: ”[Kristiešu grieķu rakstos] tas apzīmē nevis neizprotamo.., bet gan to, kas patstāvīgi, dabiskā ceļā nav aptverams un tāpēc var kļūt zināms vienīgi ar dievišķas atklāsmes palīdzību, un kas tiek darīts zināms Dieva noteiktā veidā un laikā, turklāt tikai tiem, kurus ir apgaismojis Viņa Gars. Parastajā nozīmē vārds ”noslēpums” norāda uz noslēptām zināšanām; Rakstos tas apzīmē Dieva atklātu patiesību. Tāpēc ar to ir īpaši saistīti tādi vārdi kā ”darīts zināms”, ”paziņots”, ”atklāts”, ”sludināts”, ”izprast”, ”izplatīšana”.”
3. Kā pirmā gadsimta kristiešu draudze atšķīrās no dažādajām mistēriju kultu grupām?
3 Šis paskaidrojums ļauj saskatīt krasu atšķirību starp mistēriju kultu grupām, kas plauka pirmajā gadsimtā, un jaunizveidoto kristiešu draudzi. Tos, kas bija iesvētīti par slepeno reliģisko grupu locekļiem, parasti saistīja klusēšanas zvērests, kurš neļāva izpaust reliģiskās mācības, turpretī kristieši nekad netika šādi ierobežoti. Tiesa, apustulis Pāvils runāja par ”Dieva gudrību noslēpumā”, saukdams to par ”apslēpto gudrību”, jo tā ir noslēpta no ’šīs pasaules valdiniekiem’. Tā nav noslēpta no kristiešiem, kam šī gudrība ir atklāta ar Dieva gara palīdzību, lai viņi to varētu pavēstīt citiem. (1. Korintiešiem 2:7—12; salīdzināt Salamana Pamācības 1:20.)
”Svētais noslēpums” uzzināts
4. Kam ir galvenā nozīme ”svētajā noslēpumā”, un kāpēc tā var teikt?
4 Jehovas ”svētajā noslēpumā” galvenā nozīme ir Jēzum Kristum. Pāvils rakstīja: ”[Jehova atklājis] mums savas gribas noslēpumu pēc sava labā nodoma, kuŗu tas, laikiem piepildoties, bija apņēmies novest līdz galam, visu apvienojot zem vienas galvas — Kristus, ir to, kas debesīs, ir to, kas virs zemes.” (Efeziešiem 1:9, 10.) Pāvils vēl konkrētāk izteicās par ”svētā noslēpuma” būtību, kad viņš norādīja uz nepieciešamību ’izprast Dieva noslēpumu, proti Kristu’. (Kolosiešiem 2:2.)
5. Kas ietilpst ”svētajā noslēpumā”?
5 Taču ”svētajā noslēpumā” ietilpst vēl kaut kas vairāk, jo šim noslēpumam ir daudzas šķautnes. Tas neaprobežojas tikai ar faktu, ka Jēzus ir apsolītais Dzimums jeb Mesija; šis noslēpums ir saistīts arī ar Jēzus vietu Dieva nodomos. Tas ir saistīts ar debesu valdību, Dieva mesiānisko Ķēniņvalsti, kā Jēzus nepārprotami paskaidroja, teikdams saviem mācekļiem: ”Jums ir dots zināt debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots.” (Mateja 13:11.)
6. a) Kāpēc var teikt, ka ”svētais noslēpums” ir ”mūžiem bijis neizpausts”? b) Kā tas pakāpeniski tika atklāts?
6 No tā brīža, kad pirmoreiz tika pieminēts Dieva nodoms sagādāt pamatu mesiāniskajai Ķēniņvalstij, līdz svētā ’noslēpuma piepildīšanai’ bija jāpaiet ilgam laikam. (Atklāsmes 10:7; 1. Mozus 3:15.) ”Svētajam noslēpumam” bija jātiek piepildītam līdz ar Ķēniņvalsts nodibināšanu — par to var pārliecināties, salīdzinot Atklāsmes 10:7 un 11:15. Kopš Ēdenē bija izskanējis pirmais solījums par Ķēniņvalsti, aizritēja aptuveni 4000 gadu, līdz mūsu ēras 29. gadā parādījās topošais Ķēniņš. Vēl 1885 gadi pagāja, līdz 1914. gadā debesīs tika nodibināta Ķēniņvalsts. Tātad ”svētais noslēpums” tika pakāpeniski atklāts gandrīz 6000 gadu ilgā laika posmā. (Skatīt 16. lpp.) Pāvilam tiešām bija taisnība, kad viņš teica, ka ”atklājas noslēpums, kas mūžiem bijis neizpausts, bet tagad darīts zināms un.. sludināts”. (Romiešiem 16:25—27; Efeziešiem 3:4—11.)
7. Kāpēc mēs varam pilnīgi paļauties uz uzticīgā un gudrā kalpa grupu?
7 Pretēji cilvēkiem, kuru dzīves laiks ir ierobežots, Jehovam nav nekādu laika barjeru, kas viņu varētu spiest priekšlaicīgi atklāt savus noslēpumus. To zinot, mums nebūtu jākļūst nepacietīgiem, ja uz noteiktiem ar Bībeli saistītiem jautājumiem mēs šobrīd nevaram saņemt tādu atbildi, kas mūs apmierinātu. Pazemība palīdz uzticīgā un gudrā kalpa grupai, kam uzdots gādāt kristiešu saimei barību savā laikā, pašpaļāvīgi nesteigties priekšā notikumiem un neizteikt nepamatotus pieņēmumus par jautājumiem, kas pagaidām vēl ir neskaidri. Kalpa grupa cenšas izvairīties no dogmatisma. Tā nav lepna un atzīst, ka patlaban nespēj atbildēt uz visiem jautājumiem, un vienmēr cieši patur prātā Salamana Pamācības 4:18. Bet cik saviļņojoši ir zināt, ka Jehova savā noliktajā laikā un paša izvēlētā veidā arī turpmāk atklās savus noslēpumus, kas saistīti ar viņa nodomiem! Mums nekādā ziņā nebūtu jākļūst nepacietīgiem Jehovas noteiktās kārtības dēļ un nebūtu nesaprātīgi jācenšas aizsteigties priekšā noslēpumu Atklājējam. Cik nomierinoša ir apziņa, ka grupa, ko Jehova mūsdienās izmanto par savu pārstāvi, tā nerīkojas! Šis pārstāvis ir gan uzticīgs, gan gudrs. (Mateja 24:45; 1. Korintiešiem 4:6.)
Atklātais noslēpums ir jāpastāsta!
8. Kā mēs zinām, ka ”svētais noslēpums” ir jāpavēstī?
8 Jehova nav atklājis kristiešiem savu ”svēto noslēpumu” tādēļ, lai viņi to turētu slepenībā. Šis noslēpums ir jāpavēstī, rīkojoties saskaņā ar principu, ko Jēzus attiecināja un visiem saviem sekotājiem, nevis tikai uz nedaudziem garīdzniekiem: ”Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:14—16; 28:19, 20.)
9. Kas pierāda, ka Jēzus, pretēji dažu cilvēku apgalvojumiem, nebija revolucinārs?
9 Jēzum nebija nekādu revolucionāru plānu izveidot no saviem sekotājiem pagrīdes organizāciju ar slepeniem mērķiem. Runājot par to, kā otrā gadsimta apoloģēts Justīns aizstāvēja agrīnos kristiešus, Roberts Grānts grāmatā Early Christianity and Society (Agrīnā kristietība un sabiedrība) rakstīja: ”Ja kristieši būtu revolucionāri, viņi darbotos slepus, lai sasniegtu savu mērķi.” Bet kā kristieši būtu varējuši ’darboties slepus’ un tajā pašā laikā līdzināties ’pilsētai, kas stāv kalnā’? Viņi neuzdrīkstējās slēpt savu gaismu zem pūra! Tāpēc valdībai nebija iemesla baidīties no viņu darbības. Minētais rakstnieks turpinājumā nosauca kristiešus par ”imperatora labākajiem sabiedrotajiem miera un kārtības jomā”.
10. Kāpēc kristiešiem nav jāslēpj, kas viņi ir?
10 Jēzus negribēja, lai viņa mācekļi slēptu savu piederību pie reliģiskas grupas, kas tika dēvēta par sektu. (Apustuļu darbi 24:14; 28:22.) Ja mēs neļausim savai gaismai spīdēt, gan Kristus, gan viņa Tēvs, noslēpumu Atklājējs, būs sarūgtināti un mēs nebūsim laimīgi.
11., 12. a) Kāpēc Jehova vēlas, lai kristietība tiktu darīta zināma? b) Kā Jēzus rādīja labu priekšzīmi?
11 Jehova negrib, ”ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pētera 3:9; Ecēhiēla 18:23; 33:11; Apustuļu darbi 17:30.) Pamats, uz kuru balstoties cilvēki, kas nožēlojuši grēkus, var saņemt grēku piedošanu, ir ticība izpirkuma upurim, ko samaksāja Jēzus Kristus, atdodams pats sevi nevis tikai par dažiem, bet gan par visiem, lai ”neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”. (Jāņa 3:16.) Ir ārkārtīgi svarīgi palīdzēt cilvēkiem rīkoties tā, lai gaidāmajā tiesā viņi tiktu atzīti par avīm, nevis par āžiem. (Mateja 25:31—46.)
12 Patiesā kristietība nav jāslēpj; ir jāizmanto visas piemērotās iespējas darīt to zināmu. Jēzus pats rādīja labu priekšzīmi. Kad augstais priesteris vaicāja Jēzum par viņa mācekļiem un par viņa mācību, Jēzus teica: ”Es pilnīgi atklāti esmu runājis pasaules priekšā; es pastāvīgi esmu mācījis sinagogā un templī, kur sanāk visi jūdi, un neko neesmu runājis slepeni.” (Jāņa 18:19, 20.) Ņemot vērā šo precedentu, kurš dievbijīgs cilvēks gan iedrošinātos paturēt noslēpumā to, ko Dievs ir licis atklāti paziņot? Kurš gan iedrīkstētos noslēpt ”atzīšanas atslēgu”, kas paver ceļu uz mūžīgu dzīvi? Ja kāds tā darītu, viņš līdzinātos pirmā gadsimta reliģiskajiem liekuļiem. (Lūkas 11:52; Jāņa 17:3.)
13. Kāpēc mums jāizmanto ikkatra izdevība, lai sludinātu?
13 Nedosim nekad un nevienam iemeslu teikt, ka mēs, Jehovas liecinieki, esam paturējuši noslēpumā vēsti par Dieva Ķēniņvalsti! Vienalga, vai šī vēsts tiek pieņemta vai noraidīta, cilvēkiem ir jāzina, ka tā tiek sludināta. (Salīdzināt Ecēhiēla 2:5; 33:33.) Tāpēc izmantosim ikvienu iespēju stāstīt patiesības vēsti visiem cilvēkiem, lai kur mēs viņus sastaptu.
Tiek likti dzelži Sātana mutē
14. Kāpēc mums katrā ziņā jābūt atklātiem savā pielūgsmē?
14 Daudzviet Jehovas lieciniekiem aizvien lielāku uzmanību pievērš masu informācijas līdzekļi. Līdzīgi agrīnajiem kristiešiem, viņi bieži vien tiek parādīti nepareizā gaismā un ierindoti starp apšaubāmām reliģiskām sektām un slepenām organizācijām. (Apustuļu darbi 28:22.) Vai atklātība, ar kādu mēs sludinām, varētu palielināt varbūtību, ka mēs kļūsim par uzbrukumu mērķi? Protams, nebūtu gudri bez jebkādas vajadzības iesaistīties strīdos, un tas arī būtu pretrunā ar Jēzus padomu. (Salamana Pamācības 26:17; Mateja 10:16.) Taču labais darbs, kas tiek veikts, sludinot Ķēniņvalsti un palīdzot cilvēkiem uzlabot savu dzīvi, nav jāslēpj. Tas sagādā godu un slavu Jehovam un pievērš uzmanību viņam un viņa nodibinātajai Ķēniņvalstij. Viens no iemesliem, kāpēc pēdējā laikā Austrumeiropā un dažādās Āfrikas zemēs ir bijusi tik iepriecinoša atsaucība uz Bībeles patiesību, ir fakts, ka šajās vietās tagad ir iespējams sludināt patiesību atklātāk nekā līdz šim.
15., 16. a) Kādas sekas ir mūsu atklātībai un garīgajai labklājībai, bet vai tas ir iemesls raizēties? b) Kāpēc Jehova liek dzelžus Sātanam mutē?
15 Neapšaubāmi: atklātība, ar kādu sludina Jehovas liecinieki, viņu garīgā paradīze un labklājība — gan cilvēku, gan materiālo līdzekļu ziņā — nepaliek nepamanītas. Tas viss pievelk godprātīgus cilvēkus, turpretī pretiniekos tas varbūt izraisa naidu. (2. Korintiešiem 2:14—17.) Šī labklājība var pat kļūt par faktoru, kas galu galā izvilinās Sātana spēkus uzbrukumā Dieva tautai.
16 Vai par to būtu jāraizējas? Kā liecina Jehovas pravietojums, kas pierakstīts Ecehiēla grāmatas 38. nodaļā, nav iemesla raizēties. Šajā pravietojumā stāstīts, ka Gogs no Magogas — kas simbolizē Sātanu Velnu, kurš pēc Ķēniņvalsts nodibināšanas 1914. gadā ir nomests zemes apkaimē, — rīkos uzbrukumu Dieva tautai. (Atklāsmes 12:7—9.) Jehova Gogam saka: ”Tu domāsi: Es došos uzbrukumā pret ne ar ko nenocietinātu zemi, kuŗā vienīgi tikai zemnieku sētas, kas dzīvo mierā un drošībā, pret ļaudīm, kas dzīvo bez mūŗiem, bez aizšaujamiem un bez vārtiem. Pret tiem tu gribi celties, lai bez žēlastības postītu un laupītu, lai paceltu savu roku pret nupat atjaunotām izpostītām vietām un pret tautu, kas sapulcināta, izvācot to no pagānu tautu vidus, kas jau ieguvusi lopus un mantu un dzīvo pašā zemes vidū.” (Ecēhiēla 38:11, 12.) No 4. panta var saprast, ka Dieva tautai tomēr nav jābīstas no šī uzbrukuma, jo to būs izraisījis Jehova. Bet kādēļ gan lai Dievs pieļautu — un pat izprovocētu — vispārēju uzbrukumu savai tautai? 23. pantā mēs atrodam Jehovas atbildi: ”Tā Es parādīšos savā varenībā un svētumā daudzu tautu priekšā, lai tās atzīst, ka Es esmu tas Kungs.”
17. Kādam būtu jābūt mūsu viedoklim par gaidāmo Goga uzbrukumu?
17 Tāpēc Jehovas tauta nedzīvo bailēs no Goga uzbrukuma, bet ar cerību gaida šo tālāko Bībeles pravietojuma piepildījumu. Cik saviļņojoši ir zināt, ka Jehova, svētīdams savu redzamo organizāciju un veicinādams tās labklājību, liek dzelžus Sātana mutē un ved Sātanu un viņa karaspēku pretī sakāvei! (Ecēhiēla 38:4.)
Vēl lielāka atklātība nekā jebkad agrāk!
18. a) Ko daudzi cilvēki tagad sāk apzināties un kāpēc? b) Kāpēc cilvēku reakcija uz Ķēniņvalsts sludināšanu ir spēcīgs pamudinājums rīkoties?
18 Mūsu dienās Jehovas liecinieki ļoti atklāti pauž savus uz Bībeli balstītos uzskatus, kaut arī tas nav populāri. Jau gadu desmitiem viņi ir brīdinājuši par smēķēšanas un narkotiku lietošanas bīstamību, par to, cik nesaprātīga ir pārmērīga piekāpība bērnu audzināšanā, par sliktajām sekām, ko izraisa ar amorāla seksa un vardarbības ainām piesātināta izklaide, kā arī par asins pārliešanas radīto risku. Tāpat viņi ir norādījuši uz evolūcijas teorijas pretrunām. Aizvien vairāk un vairāk cilvēku saka: ”Izrādās, ka Jehovas liecinieki tomēr nav kļūdījušies.” Ja mēs nebūtu rīkojušies tik atklāti, darīdami citiem zināmus savus uzskatus, cilvēki nevarētu šādi reaģēt. Turklāt jāņem vērā, ka, sacīdami šos vārdus, cilvēki sper soli tuvāk tam, lai teiktu: ”Sātan, tu esi melis; Jehovam tomēr ir taisnība.” Kāds tas ir spēcīgs pamudinājums neatlaidīgi sekot Jēzus paraugam un publiski stāstīt par patiesību! (Salamana Pamācības 27:11.)
19., 20. a) Kādu apņemšanos Jehovas tauta izteica 1922. gadā, un vai toreiz teiktie vārdi joprojām ir nozīmīgi? b) Kādam jābūt mūsu viedoklim par Jehovas ”svēto noslēpumu”?
19 Jehovas tauta jau sen ir sapratusi, kāds ir tās pienākums šajā ziņā. Ievērības cienīgā kopsanāksmē, kas norisinājās 1922. gadā, toreizējais Sargtorņa biedrības prezidents Dž. Raterfords vērsās pie klausītājiem ar šādiem saviļņojošiem vārdiem: ”Esiet saprātīgi un modri, esiet darbīgi un bezbailīgi! Esiet uzticīgi un patiesi Kunga liecinieki. Nepārtrauciet cīņu, līdz pēdējās Bābeles atliekas gulēs drupās. Paziņojiet vēsti tuvu un tālu. Pasaulei ir jāzina, ka Jehova ir Dievs un Jēzus Kristus ir Ķēniņu Ķēniņš un Kungu Kungs. Šī ir visu dienu diena. Lūk, Ķēniņš valda! Jūs esat viņa pārstāvji, kam jādara tas zināms. Tāpēc vēstījiet, vēstījiet, vēstījiet par Ķēniņu un viņa ķēniņvalsti!”
20 Ja šie vārdi bija tik svarīgi 1922. gadā, cik gan daudz svarīgāki tie ir tagad, 75 gadus vēlāk, kad ir jau daudz tuvāk laiks, kad Kristus atklāsies, lai veiktu Tiesneša un Atriebēja uzdevumu! Vēsts par Jehovas nodibināto Ķēniņvalsti un par Dieva tautas garīgo paradīzi ir pārāk dižens ”svētais noslēpums”, lai to paturētu slepenībā. Jēzus pats nepārprotami paziņoja, ka viņa sekotājiem ar svētā gara palīdzību jāliecina ”līdz pašam pasaules galam” par viņa izšķirīgo nozīmi Jehovas mūžīgajā nodomā. (Apustuļu darbi 1:8; Efeziešiem 3:8—12.) Mēs kalpojam Jehovam, Dievam, kas atklāj noslēpumus, un tāpēc mēs nedrīkstam paturēt šo noslēpumu pie sevis!
Kā tu atbildētu?
◻ Kas ir ”svētais noslēpums”?
◻ Kā mēs zinām, ka tas ir atklāti jāpavēstī?
◻ Kas izraisa Goga uzbrukumu Jehovas tautai, un kādam būtu jābūt mūsu viedoklim šajā jautājumā?
◻ Ko ikvienam no mums būtu jāapņemas darīt?
[Papildmateriāls 16. lpp.]
Pakāpeniski tiek atklāts ”svēts noslēpums”
◻ Pēc 4026. g. p.m.ē.: Dievs apsola radīt Dzimumu, kas iznīcinās Sātanu. (1. Mozus 3:15.)
◻ 1943. g. p.m.ē.: Stājas spēkā derība ar Ābrahāmu, un tiek apsolīts, ka Dzimums nāks no Ābrahāma līnijas. (1. Mozus 12:1—7.)
◻ 1918. g. p.m.ē.: Piedzimst Īzāks, derības mantinieks. (1. Mozus 17:19; 21:1—5.)
◻ Ap 1761. g. p.m.ē.: Jehova apstiprina, ka Dzimums nāks no Īzāka dēla Jēkaba līnijas. (1. Mozus 28:10—15.)
◻ 1711. g. p.m.ē.: Jēkabs norāda, ka Dzimums nāks no viņa dēla Jūdas līnijas. (1. Mozus 49:10.)
◻ 1070.—1038. g. p.m.ē.: Ķēniņš Dāvids uzzina, ka Dzimums būs viņa pēcnācējs, ka tas būs Ķēniņš un valdīs mūžīgi. (2. Samuēla 7:13—16; Psalms 89:36, 37.)
◻ 29.—33. g. m.ē.: Tiek noteikts, ka Jēzus ir Dzimums, Mesija, nākamais tiesnesis un topošais Ķēniņš. (Jāņa 1:17; 4:25, 26; Apustuļu darbi 10:42, 43; 2. Korintiešiem 1:20; 1. Timotejam 3:16.)
◻ Jēzus atklāj, ka viņam būs līdzvaldnieki un tiesneši, kas darbosies kopā ar viņu, ka debesu Ķēniņvalstij būs pavalstnieki uz zemes un ka visiem viņa sekotājiem ir jābūt Ķēniņvalsts sludinātājiem. (Mateja 5:3—5; 6:10; 28:19, 20; Lūkas 10:1—9; 12:32; 22:29, 30; Jāņa 10:16; 14:2, 3.)
◻ Jēzus atklāj, ka Ķēniņvalsts tiks nodibināta noteiktā laikā, par kuru liecinās pasaules notikumi. (Mateja 24:3—22; Lūkas 21:24.)
◻ 36. g. m.ē.: Pēteris uzzina, ka arī nejūdi būs starp Ķēniņvalsts līdzmantiniekiem. (Apustuļu darbi 10:30—48.)
◻ 55. g. m.ē.: Pāvils paskaidro, ka Ķēniņvalsts līdzmantinieki Kristus klātbūtnes laikā tiks celti augšā un iegūs nemirstību un neiznīcību. (1. Korintiešiem 15:51—54.)
◻ 96. g. m.ē.: Jēzus, kas jau valda pār saviem svaidītajiem sekotājiem, atklāj, ka to kopējais skaits būs 144 000. (Efeziešiem 5:32; Kolosiešiem 1:13—20; Atklāsmes 1:1; 14:1—3.)
◻ 1879. g. m.ē.: Žurnālā Zion’s Watch Tower norādīts, ka 1914. gadam būs liela nozīme Dieva ”svētā noslēpuma” īstenošanā.
◻ 1925. g. m.ē.: Žurnālā The Watch Tower paskaidrots, ka Ķēniņvalsts ir nodibināta 1914. gadā; ”svētais noslēpums” par Ķēniņvalsti ir plaši jāpasludina. (Atklāsmes 12:1—5, 10, 17.)
[Attēli 15. lpp.]
Jehovas liecinieki tāpat kā viņu Vadonis Jēzus atklāti sludina Jehovas Ķēniņvalsti