Pulcētājs
3 Visam ir savs laiks,
katrai lietai zem debess ir īstais brīdis:
2 ir laiks dzimt un laiks mirt,
laiks stādīt un laiks stādīto izraut,
3 laiks nonāvēt un laiks dziedēt,
laiks nojaukt un laiks celt,
4 laiks raudāt un laiks smieties,
laiks vaimanāt un laiks dejot,
5 laiks akmeņus aizsviest un laiks tos savākt,
laiks apskauties un laiks vairīties no skavām,
6 laiks meklēt un laiks samierināties ar zaudējumu,
laiks paturēt un laiks aizmest prom,
7 laiks saplēst+ un laiks sašūt,
laiks klusēt+ un laiks runāt,+
laiks karam un laiks mieram.
9 Kāds labums darītājam ir no viņa pūlēm?+ 10 Es redzēju, kādos darbos Dievs cilvēkiem ir licis nopūlēties. 11 Viņš visu brīnišķīgi* ir izveidojis īstajā laikā.+ Pat mūžību viņš ir ielicis cilvēku sirdī, tomēr cilvēki nekad nespēs līdz galam* aptvert Dieva darbu.
12 Es sapratu, ka cilvēkam nav nekā labāka kā priecāties un darīt labu, kamēr viņš ir dzīvs,+ 13 un ka ikvienam pienākas ēst un dzert un gūt gandarījumu no savām pūlēm. Tā ir Dieva dāvana.+
14 Es sapratu, ka viss, ko Dievs dara, paliek mūžīgi. Tam neko nevar ne pielikt, ne atņemt. Dievs visu tā ir darījis, lai cilvēki viņu bītos.+
15 Kas notiek, jau ir noticis, un, kas būs, jau ir bijis;+ bet Dievs īstenos to, pēc kā cilvēki ir tiekušies*.
16 Vēl es redzēju zem saules, ka taisnas tiesas vietā ir nekrietnība un taisnības vietā — ļaunums.+ 17 Tad es nodomāju: ”Dievs tiesās kā taisno, tā ļauno,+ jo katrai lietai un darbam ir savs laiks.”
18 Es nodomāju, ka Dievs pārbauda cilvēkus, lai tie redzētu, ka ir līdzīgi dzīvniekiem, 19 jo tāds pats gals kā dzīvniekiem ir arī cilvēkiem — kā vieni, tā otri mirst.+ Tiem visiem ir viens gars,+ un cilvēks nav pārāks par dzīvnieku, jo viss ir tukšs. 20 Visi nonāk vienā un tajā pašā vietā;+ visi ir nākuši no zemes,+ un visi atgriežas zemē.+ 21 Kurš zina, vai cilvēka gars ceļas augšup un vai dzīvnieka gars laižas lejup?+ 22 Es sapratu, ka cilvēkam nav nekā labāka kā rast prieku savā darbā,+ jo tā ir viņa atlīdzība. Kurš gan viņam parādīs, kas būs pēc viņa?+