Jehova vada savu tautu ceļā uz dzīvību

1., 2. a) Kāds brīdinājums ir glābis dzīvību neskaitāmiem cilvēkiem? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kāda vadība, kas var glābt dzīvību, Dieva tautai ir pieejama?

”APSTĀJIES, PASKATIES, IEKLAUSIES!” Šie vārdi ir glābuši dzīvību neskaitāmiem cilvēkiem. Tie bija lasāmi uz lielām zīmēm, kas vairāk nekā pirms simt gadiem bija uzstādītas pie dzelzceļu pārbrauktuvēm Ziemeļamerikā. Tas tika darīts, lai transportlīdzekļi nešķērsotu dzelzceļa sliedes brīdī, kad tuvojas vilciens, un nenotiktu sadursme. No tā, vai braucēji ņēma vērā šo brīdinājumu, bija atkarīga viņu dzīvība.

² Jehova neizliek brīdinājuma zīmes — viņš dara kaut ko labāku. Jehova it kā stāv savas tautas priekšā, norādīdams tai ceļu uz mūžīgu dzīvi, prom no briesmām. Gluži kā mīlošs gans, kas gādā par savu ganāmpulku, viņš sniedz savām avīm drošu vadību un brīdina tās no bīstamām takām. (Nolasīt Jesajas 30:20, 21, LB-2012.)^[1]

 3. Kā cilvēce nonāca uz ceļa, kas ved nāvē?

³ Vēstures gaitā Jehova daudzkārt ir izteicis konkrētus norādījumus. Piemēram, ļoti skaidri bija Jehovas norādījumi Ēdenes dārzā, un, ja cilvēki tos ievērotu, viņi varētu dzīvot mūžīgi un būt laimīgi. (1. Moz. 2:15—17.) Ja Ādams un Ieva būtu ņēmuši vērā Dieva teikto, viņi nebūtu pieredzējuši bēdīgas sekas — viņu dzīve nebūtu pilna sāpju un nebeigtos ar nāvi bez izredzēm dzīvot atkal. Taču Ieva izvēlējās uzklausīt padomu, kas šķita nākam no čūskas mutes. Savukārt Ādams ieklausījās savas sievas balsī. Viņi abi atteicās no sava mīlošā Tēva vadības, un iznākums bija tāds, ka visa cilvēce nonāca uz iznīcības ceļa.

 4. a) Kāpēc pēc plūdiem bija nepieciešami jauni norādījumi? b) Kā situācijā, kas bija izveidojusies, atklājās Dieva viedoklis?

⁴ Noasa dzīves laikā tie, kas sekoja Dieva norādījumiem, varēja izglābties. Pēc plūdiem Jehova ieviesa konkrētu aizliegumu, kas bija saistīts ar asinīm. Tas bija nepieciešams tāpēc, ka bija radušies jauni apstākļi. Jehova grasījās atļaut cilvēkiem turpmāk uzturā lietot dzīvnieku gaļu, līdz ar to bija vajadzīgi jauni norādījumi: ”Vienīgi miesu tās dzīvībā, tās asinīs, jums nebūs ēst.” (1. Moz. 9:1—4, LB-65r.) Situācijā, kas bija izveidojusies, skaidri atklājās Dieva viedoklis par to, kas pieder viņam, proti, par dzīvību. Tā kā viņš ir Radītājs un Dzīvības devējs, viņam ir tiesības noteikt likumus par attieksmi pret dzīvību. Piemēram, viņš noteica, ka cilvēki nedrīkst nogalināt citus. Dievs uzskata dzīvību un asinis par svētām, un viņš sauks pie atbildības katru, kas pārkāpj viņa likumus par tām. (1. Moz. 9:5, 6.)

 5. Kam ir pievērsta uzmanība šajā rakstā, un kāpēc?

⁵ Pievērsīsim uzmanību vēl dažiem piemēriem, kā Dievs gadsimtu gaitā ir vadījis savu tautu. Tas vairos mūsu apņēmību sekot viņa norādījumiem un nonākt jaunajā pasaulē.

 6. Kāpēc izraēliešiem bija vajadzīgi likumi, ko viņi saņēma ar Mozus starpniecību, un kā viņiem bija jārīkojas?

⁶ Mozus laikā parādījās nepieciešamība pēc skaidriem norādījumiem par morāles normām un kalpošanu Dievam, jo situācija atkal bija mainījusies. Vairāk nekā divsimt gadus Jēkaba pēcnācēji bija kalpojuši ēģiptiešiem zemē, kurā bija izplatīta mirušo pielūgsme, elkdievība, kā arī citas mācības un paradumi, kas sagādāja negodu Dievam. Kad Dieva tauta tika atbrīvota no verdzības Ēģiptē, tai bija vajadzīgi jauni norādījumi. Turpmāk tai bija jābūt nevis gūstekņu kopumam, bet brīvai tautai, kas pakļauta vienīgi Jehovas bauslībai. Dažos avotos ir norādīts, ka ebreju valodas vārds, ko var tulkot ”likums, bauslība”, ir atvasināts no vārda ar nozīmi ”vadīt, virzīt, mācīt”. Mozus bauslība bija kā starpsiena, kas nodrošināja aizsardzību pret apkārtējo tautu morālo un reliģisko pagrimumu. Kad izraēlieši klausīja Dievam, viņi saņēma svētības, turpretī nepaklausības sekas bija smagas. (Nolasīt 5. Mozus 28:1, 2, 15.)

 7. a) Kāds bija vēl viens iemesls, kāpēc Jehova deva norādījumus savai tautai? b) Kādā ziņā bauslība bija izraēliešu ”sargātāja”?

⁷ Bija vēl kāds iemesls, kāpēc izraēliešiem bija vajadzīgi norādījumi. Bauslībā bija ietvertas norādes uz svarīgu pavērsienu, kas bija saistīts ar Jehovas gribas īstenošanos. Runa ir par Mesijas — Jēzus Kristus — parādīšanos. Kopš bija dota bauslība, daudz skaidrāk nekā jebkad iepriekš bija redzams, ka izraēlieši ir nepilnīgi. Turklāt tā viņiem ļāva saprast vajadzību pēc izpirkuma — nevainojama upura, kas pilnībā izlīdzinātu grēkus. (Gal. 3:19; Ebr. 10:1—10.) Bauslība palīdzēja arī pasargāt radniecības līniju, no kuras bija jānāk Mesijam, un pazīt viņu, kad viņš parādījās. Tātad bauslība kādu laiku bija kā audzinātāja jeb ”sargātāja”, kas veda pie Kristus. (Gal. 3:23, 24, zemsv. piez.)

 8. Kāpēc mums jāņem vērā Mozus bauslībā ietvertie principi?

⁸ Bauslībā ietvertie norādījumi, kas bija doti izraēliešu tautai, nāk par labu arī kristiešiem. Mums ir iespēja pārdomāt principus, kas bija bauslības pamatā. Kaut arī mēs neesam pakļauti šiem likumiem, daudzos no tiem var atrast uzticamu vadību, kas ir noderīga ikdienas dzīvē un mūsu svētā Dieva Jehovas pielūgsmē. Viņš ir parūpējies, lai šie likumi tiktu iekļauti Bībelē, tāpēc mēs varam no tiem mācīties, vadīties pēc tajos atrodamajiem principiem un atzinīgi vērtēt to, ka kristiešiem ir dotas augstākas normas nekā bauslībā ietvertās. Ieklausīsimies Jēzus vārdos: ”Jūs esat dzirdējuši, ka ir teikts: ”Tu nedrīksti pārkāpt laulību!” Bet es jums saku, ka ikviens, kas ļauj skatienam kavēties pie sievietes un viņu iekāro, savā sirdī jau ir pārkāpis laulību.” Tātad mums jāvairās ne tikai no laulības pārkāpšanas, bet arī no tieksmes rīkoties netikumīgi. (Mat. 5:27, 28.)

 9. Kāpēc atkal radās vajadzība, lai Dievs dotu jaunus norādījumus?

⁹ Kad Jēzus bija kļuvis par Mesiju, atkal radās vajadzība, lai Jehova dotu jaunus norādījumus un skaidrāk atklātu savu nodomu. Arī šoreiz iemesls bija tas, ka bija izveidojušies jauni apstākļi. Kopš mūsu ēras 33. gada Jehova ar labvēlību izturējās nevis pret izraēliešu tautu, bet pret kristiešu draudzi.

10. Kāpēc kristiešu draudzei tika doti jauni norādījumi, un kā tie atšķīrās no norādījumiem, ko saņēma izraēlieši?

¹⁰ Pirmajā gadsimtā Dieva kalpi, kas kļuva par kristiešiem, saņēma jaunus norādījumus par to, kā pielūgt Dievu un kādam jābūt viņu dzīvesveidam. Viņi bija pakļauti jaunam līgumam. Mozus bauslība bija dota vienai tautai — izraēliešiem. Turpretī pie garīgā Izraēla piederēja dažādas izcelsmes cilvēki no daudzām tautām. Patiesi ir vārdi, ka ”Dievs neņem vērā cilvēka stāvokli, bet katrā tautā viņam ir patīkams ikviens, kas viņu bīstas un rīkojas taisnīgi”. (Ap. d. 10:34, 35.) Izraēlieši Apsolītajā zemē dzīvoja pēc Mozus bauslības, kuras likumi bija iecirsti akmenī. Garīgajiem izraēliešiem bija jāklausa ”Kristus likumam”, kuru lielākoties veido principi, kas ierakstīti sirdī. ”Kristus likums” attiecās uz kristiešiem, lai kur tie dzīvoja. (Gal. 6:2.)

11. Uz kādām divām kristiešu dzīves jomām attiecas ”Kristus likums”?

¹¹ Vadība, ko Dievs piedāvāja ar sava Dēla starpniecību, garīgajiem izraēliešiem bija ļoti noderīga. Neilgi pirms jaunā līguma noslēgšanas Jēzus minēja divus svarīgus norādījumus. Viens no tiem bija par sludināšanu, bet otrs — par to, kā viņa sekotājiem jādzīvo un jāizturas pret ticības biedriem. Jēzus vārdi bija domāti visiem kristiešiem, līdz ar to tie attiecas uz visiem patiesā Dieva kalpiem mūsdienās, vienalga, vai viņiem ir cerība dzīvot debesīs vai uz zemes.

12. Kas jauns bija tajā, kā ritēja sludināšana?

¹² Vispirms pievērsīsim uzmanību, ko Jēzus saviem sekotājiem sacīja par labās vēsts sludināšanu. Jauns bija gan veids, kā viņiem bija jāsludina, gan vēriens, ar kādu tas bija jādara. Agrākajos gadsimtos cittautieši tika laipni uzņemti, ja viņi ieradās Izraēlā, lai kalpotu Jehovam. (1. Ķēn. 8:41—43.) Tas bija pirms tam, kad Jēzus izteica pavēli, kas lasāma Mateja 28:19, 20. (Nolasīt.) Jēzus saviem mācekļiem lika iet pie visiem cilvēkiem. 33. gada Vasarsvētkos pirmo reizi bija pamanāms, ka Jehova sāk ieviest kaut ko jaunu — ka sludināšana iegūst starptautisku mērogu. Viņa svētā gara spēkā aptuveni 120 jaunās draudzes locekļu brīnumainā veidā dažādās valodās uzrunāja ebrejus un prozelītus. (Ap. d. 2:4—11.) Vēlāk tika sludināts samariešiem, bet no 36. gada — arī neapgraizītiem cittautiešiem. Sludināšanai, kas sākumā ritēja tikai ebreju vidū, bija jāaptver visa cilvēce.

13., 14. a) Ko sevī ietver Jēzus ”jaunais likums”? b) Ko mēs mācāmies no Jēzus parauga?

¹³ Tagad aplūkosim, ko Jēzus teica par izturēšanos pret ticības biedriem. Viņš saviem sekotājiem deva ”jaunu likumu”. (Nolasīt Jāņa 13:34, 35.) Tajā noteikts, ka mums ne tikai jāmīl citi kristieši ikdienišķās situācijās, bet pat jābūt gataviem ”atdot savu dvēseli par brāļiem”. Mozus bauslībā tādas prasības nebija. (1. Jāņa 3:16; Mat. 22:39.)

¹⁴ Jēzus šajā ziņā ir rādījis vislabāko paraugu. Viņa mīlestība pret mācekļiem bija pašaizliedzīga. Lai apliecinātu šādu mīlestību, Jēzum bija jāmirst savu sekotāju labā, un viņš to labprāt izdarīja. Gatavību tā rīkoties viņš gaidīja arī no saviem mācekļiem, tātad arī no mums. Var notikt tā, ka ticības biedru dēļ mums jāpieredz pārbaudījumi un varbūt pat jāmirst. (1. Tes. 2:8.)

15., 16. Kādi apstākļi patlaban pastāv, un kādu vadību Dievs piedāvā?

¹⁵ Jo īpaši kopš ”uzticamā un gudrā kalpa” iecelšanas Jēzus gādā saviem sekotājiem garīgo uzturu īstajā laikā. (Mat. 24:45—47.) Tā viņi saņem svarīgus norādījumus, kas tiek doti, rodoties jauniem apstākļiem.

¹⁶ Mēs dzīvojam laikā, kas Bībelē ir saukts par ”pēdējām dienām”, un drīzumā ir gaidāms posts, kāds vēl nekad nav pieredzēts. (2. Tim. 3:1; Marka 13:19.) Sātans un dēmoni ir izraidīti no debesīm un nomesti zemes apkaimē, tāpēc zemes iedzīvotājiem ir iestājušies bēdu laiki. (Atkl. 12:9, 12.) Turklāt mums ir uzdots vēsturē vēl nepieredzēta mēroga darbs — mēs sludinām cilvēkiem no tik daudzām tautām un valodām kā nekad iepriekš.

17., 18. Kā būtu jāuztver norādījumi, kas mums tagad tiek doti?

¹⁷ Sludināšanā mums jāliek lietā palīglīdzekļi, ko sagādā Dieva organizācija. Vai mēs labprāt to darām? Vai mēs sapulcēs vērīgi uzklausām ieteikumus, kā izmantot šos palīglīdzekļus un kā darīt to pēc iespējas prasmīgāk? Vai mēs šajos ieteikumos saskatām vadību, ko Dievs nodrošina savai tautai?

¹⁸ Lai Dievs būtu pret mums labvēlīgs, mums jāņem vērā visi norādījumi, ko saņemam kristiešu draudzē. Ja būsim raduši paklausīt jau tagad, mums būs vieglāk sekot norādījumiem, kas tiks doti ”lielā posta” laikā, kad ies bojā Sātana ļaunā pasaule. (Mat. 24:21.) Pēc tam mums būs vajadzīgi jauni norādījumi dzīvei jaunajā pasaulē uz zemes, kas būs pilnībā brīva no Sātana ietekmes.

19., 20. Kādi rakstu ruļļi tiks atvērti, un kādu labumu tas dos?

¹⁹ Jauni norādījumi bija nepieciešami izraēliešu tautai, ko vadīja Mozus, un vēlāk tādi tika doti kristiešu draudzei, kas ir pakļauta ”Kristus likumam”. Bībelē ir teikts, ka tiks atvērti rakstu ruļļi, pēc kuriem mums būs jāvadās jaunajā pasaulē. (Nolasīt Atklāsmes 20:12.) Šajos ruļļos, visticamāk, būs izklāstītas Jehovas prasības, kas cilvēkiem būs jāņem vērā tajā laikā. Iepazīstoties ar tām, visi cilvēki, arī tie, kas būs piecelti no nāves, uzzinās, kas viņiem jādara, lai patiktu Dievam. Ruļļos ietvertā informācija mums ļaus vēl labāk izprast Jehovas domāšanas veidu. Tā kā tajā laikā cilvēki iegūs arvien skaidrāku izpratni par Dieva iedvesmotajiem Rakstiem un viņiem būs pieejami jaunie rakstu ruļļi, paradīzē visi zemes iedzīvotāji cits pret citu izturēsies ar mīlestību un cieņu. (Jes. 26:9.) Cik gan plaša izglītības programma tiks īstenota ķēniņa Jēzus Kristus vadībā!

²⁰ Ja paklausīsim tam, kas ”rakstīts rakstu ruļļos”, mūs gaida mūžīga dzīve. Ikviens, kas paliks uzticīgs pēdējā pārbaudījumā, pieredzēs, ka Jehova uz visiem laikiem ieraksta viņa vārdu ”dzīvības grāmatā”. Šāda lieliska iespēja ir arī mums. Tāpēc APSTĀSIMIES, PASKATĪSIMIES un IEKLAUSĪSIMIES — pārdomāsim Dieva Rakstus, centīsimies saprast, kā tie attiecas uz mums, un pakļausimies Dieva vadībai! Ja tā rīkosimies jau tagad, mēs paliksim dzīvi lielajā postā un varēsim mūžīgi uzzināt kaut ko jaunu par mūsu bezgala gudro un mīlošo Dievu Jehovu. (Sal. Māc. 3:11; Rom. 11:33.)