Mateja
18 Tad pie Jēzus pienāca mācekļi un jautāja: ”Kurš īsti ir lielākais debesu valstībā?”+ 2 Viņš pasauca kādu bērnu, nostādīja to viņu vidū 3 un teica: ”Patiesi, es jums saku: ja jūs nemainīsieties un nekļūsiet līdzīgi bērniem,+ jūs netiksiet debesu valstībā.+ 4 Tāpēc tas, kas kļūst pazemīgs kā šis bērns, ir lielākais debesu valstībā,+ 5 un tas, kas tādu bērnu uzņem manis* dēļ, uzņem arī mani. 6 Bet tam, kas kļūst par klupšanas akmeni vienam no šiem mazajiem, kuri man tic, būtu labāk, ja viņam kaklā pakārtu dzirnakmeni* un viņu noslīcinātu atklātā jūrā.+
7 Bēdas pasaulei, jo tā cilvēkus mudina uz grēku*! Protams, klupšanas akmeņi neizbēgami būs, bet bēdas tam, kas citus paklupina! 8 Ja tava roka vai kāja tev kļūst par iemeslu grēkam*, nocērt to un aizmet.+ Ir labāk, ja tev ir viena roka vai viena kāja, bet tu ieej dzīvībā, nekā ja tev ir abas rokas un abas kājas, bet tevi iemet mūžīgā ugunī.+ 9 Tāpat, ja tava acs tev kļūst par iemeslu grēkam, izrauj to un aizmet. Ir labāk, ja tev ir viena acs, bet tu ieej dzīvībā, nekā ja tev ir abas acis, bet tevi iemet Gehennas*+ liesmās. 10 Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt, jo es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr ir mana debesu Tēva tuvumā.+ 11 ——*
12 Kā jūs domājat: ja kādam cilvēkam būtu simt aitu un viena no tām noklīstu,+ vai tad viņš neatstātu pārējās deviņdesmit deviņas kalnos un neietu meklēt noklīdušo?+ 13 Un, ja viņam izdotos to atrast, patiesi, es jums saku: viņš par to priecātos vairāk nekā par deviņdesmit deviņām, kas nav noklīdušas. 14 Tā arī mans* Tēvs, kas ir debesīs, nevēlas, ka ietu bojā kaut viens no šiem mazajiem.+
15 Ja tavs brālis sagrēko, ej un paskaidro viņam zem četrām acīm, kāds ir viņa pārkāpums.+ Ja viņš tevi uzklausīs, tu būsi atguvis savu brāli.+ 16 Bet, ja viņš tevi neuzklausīs, paņem līdzi vēl vienu vai divus, lai visu sacīto apstiprinātu divi vai trīs liecinieki.+ 17 Ja viņš tos neuzklausīs, pasaki to draudzei. Ja viņš neuzklausīs arī draudzi, tad lai viņš tev ir kā cittautietis+ un kā nodokļu ievācējs.+
18 Patiesi, es jums saku: viss, ko jūs sasiesiet uz zemes, jau būs sasiets debesīs, un viss, ko jūs atraisīsiet uz zemes, jau būs atraisīts debesīs. 19 Vēl es jums saku: ja divi no jums uz zemes vienojas lūgt kaut ko svarīgu, tad mans Tēvs, kas ir debesīs, viņiem to piešķirs.+ 20 Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā,+ tur es esmu viņu vidū.”
21 Tad pie viņa pienāca Pēteris un jautāja: ”Kungs, cik reižu man jāpiedod brālim, kas grēko pret mani? Vai līdz septiņām reizēm?” 22 Jēzus atbildēja: ”Es tev saku: nevis līdz septiņām, bet līdz septiņdesmit septiņām*.+
23 Jo debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas nolēma prasīt norēķinu no saviem kalpiem. 24 Kad viņš sāka iekasēt parādus, pie viņa atveda cilvēku, kas viņam bija parādā desmit tūkstošus talentu*. 25 Bet, tā kā viņš nespēja samaksāt, viņa kungs pavēlēja pārdot viņu pašu, viņa sievu, bērnus un visu, kas viņam pieder, un samaksāt parādu.+ 26 Tad kalps nokrita ceļos, sāka klanīties un lūdzās: ”Pacieties, es tev visu samaksāšu!” 27 Kungs iežēlojās par kalpu, atlaida viņa parādu+ un ļāva viņam iet. 28 Bet kalps, izgājis ārā, uzmeklēja citu kalpu, kas viņam bija parādā simt denāriju*, sagrāba to un sāka žņaugt, pieprasīdams: ”Samaksā visu, ko esi parādā!” 29 Tad otrs kalps nokrita ceļos un sāka lūgties: ”Pacieties, es tev samaksāšu!” 30 Bet viņš negribēja gaidīt un lika to ieslodzīt cietumā, līdz tas būs samaksājis parādu. 31 Kad citi kalpi redzēja, kas bija noticis, tas viņus ļoti sarūgtināja, un viņi aizgāja un visu izstāstīja kungam. 32 Kungs ataicināja pirmo kalpu un sacīja: ”Nelietīgais kalps! Kad tu mani lūdzies, es tev atlaidu visu tavu parādu. 33 Vai tad tev nevajadzēja apžēloties par otru kalpu, tāpat kā es apžēlojos par tevi?”+ 34 Un sadusmotais kungs viņu nodeva cietumsargiem, lai viņš paliktu ieslodzījumā, līdz būs samaksājis visu parādu. 35 Tāpat mans debesu Tēvs izturēsies pret jums,+ ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosiet.”+